Dream brother, my killer, my lover.

I. Ziedonis: Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var ja nav savējās.

Vispār manas paziņas ir mulķīgas, tikpat cik es pati. Vienmēr visi var labāk par visiem, vienmēr visi par visiem ir labāki, vienmēr visi smaida, tā lai bravūra būtu acīmredzama, lai tā plūstu, lai - gluži kā dzejā, kur ieskats līriskā varoņa dzīvē ir tik ciešs, ka pat gaismas stars netiek nepamanīts - lai viss tiek saredzēts, es gribēju tā teikt. Viņi ir varaskāri, viņi skatās augšup un cer tur būt, saka, ka ir daudzreiz labāki, lai arī neredz, ka pat par pusmata tiesu, nevar aizniegt citus.  Viņi ir naivi - lūkojoties saulē, viņi smejas, redzot lietu, viņi raud. Viņiem nav viedokļa, viņi traucas uz priekšu bez apstājas, nesaprotot, ka apstājoties var vislabāk sabalansēt sevi un savu garīgo pasauli, viņi to neizjutīs nekad. Lai jau tiek viņiem, muļķiem.  /šis teksts nebija domāts visiem paziņām, tikai lielai daļai./

Šodien es lasu epifānijas un domāju par Vans, un dzeru tēju, un klausos Battle for the sun, un man pat pusminūti šķita, ka esmu laimīga.