Humors ir gandrīz fizioloģiska reakcija uz bailēm.

Es šodien jūtos kā neglābjami naiva un optimistiska. Tas ir tik savādi, es pat nezinu vai tas ir labi, bet tieši šodien es atcerējos visu agrāko. Atradu savas četras šķiltavas, nozīmītes, dienasgrāmatas, uzlīmes, sarakstes, rokassprādzes un man palika pavisam skumji. Man pietrūkst tā visa, jāteic. Es jūtos neglābjami naiva. Man šķiet, ka pat divas sekundes, kad aizdomājos par zobu feju, es tai noticēju. Un tad vēl es domāju par tenisčībām, gunge, Kings of leon un bungām. un tad vēl par ģitārām, cik ļoti man viņas patīk, bet es nekad nemācītos ne vienu, ne otru, jo esmu vienkārši slinka. Vai arī tāpēc, ka esmu nemuzikāla. Whatever. Un tad vēl es ilgi, jo ilgi skatījos south park un smējos galīgi ne par ko. Tad vēl es izpildīju mājasdarbu, uzrakstīju savu prezentāciju un visbeidzot, es nezinu. Šī diena bija viena no garlaicīgākajām, taču viena no jocīgākajām arī. &, protams, turpināju lasīt savas epifānijas. What a wonderful world. Man prātā ļoti ilgi skanēja Queen - dont stop me now  un vispār tie vārdi. Eh. Jauka tiena, jāteic. Es galīgi nejūtos savā ādā. ^____^