Protege moi.

Šodiena ir tāda dīvaina. Izgāju ārā ar Elīnu un tas bija. Dīvaini, jā. Es viņu redzu tik reti, bet kopā mēs varam izdomāt visbriesmīgāko, kas vien var ienākt prātā. Viņas prāta samazgas /piedod, nenoturējos/ dažkārt pārspēj pat manu izvirtušo saprātu /cik nu viņa ir atlicis/. Piemērus neminēšu.

Un tad vēl, es biju jūrmalā. Vakar, gan. Un tad vēl, es iemīlēju Placebo - Protage moi, un tad vēl, es ēdu saldējumu, un secināju, ka brīvlaikā tas garšo labāk, nekā skolā. Tad vēl, es septiņas reizes braucu ar liftu, deviņas reizes kāpu pa trepēm un precīzi piecas reizes biju pie Elīnas mājās. Un tad vēl, es sapratu, ka nokavēju sniegpulksteņu atvēršanos laiku, jo tie visi jau sen, izrādās, ir uzplaukuši. Eh. 

Un, lai arī es nezinu ko tas nozīmē, tas skan ļoti skaisti:

C'est le malaise du moment
L'épidémie qui s'étend
La fête est finie on descend
Les pensées qui glacent la raison