Move along like I know you do, and even when your hope is gone

Man ir slikts garastāvoklis. Un pie vainas nav tas, ka mani piecēla 9os no rīta, ne arī mana briesmīgā mūzikas gaume, ne arī tas, ka viss, kas meklēts jau četras dienas `pēkšņi atrodas zem peles paliktņa`. Un man vairs nav tā priecīgā pavasara gariņa. Es viņu apēdu pusdienās bez sāls. 

Un kas, pie velna, manā profilā ir tik īpašs, ka ir izpelnījies jūsu blenzienus? Es drīz sākšu rakstīt neapmierinātas sofuckingemo pretenzijas, par tik lielu uzmanību. Tējas limits šodien: trīs krūzes. Laikam, tas ir pie vainas, nedadzertas divas krūzes. Jāsteidz labot.

Un man tāda sajūta, ka sprands pārlūzīs un vaigi nosvils. Saule tomēr ir stiprāka par manu ādu. Arī sauli es apēdīšu bez sāls, tāpat kā gariņu. Nu, lol. Un vissakarīgāis, ko esmu pateikusi, laikam, ir šis: /iedomājaties kādas šausmas bija visas pārējās manas replikas?!/

[20:21:50] jūs to nevēlaties zināt: viņas darbs izskatās pēc izvemtas šļuras, kas divkārt noskalota podā un dekorēta ar sūnām un pūpoliem.

/kritika par meitenes, floristes, darbu/

Un tad vēl es sāku domāt, ka vajadzētu kaut kur publicēt savas fotogrāfijas. /līdz deviantartam es vēl nevelku, dr.lv tādā ziņā ir vieni no nepiemērotākajiem, šeit - tas aizņem par daudz vietas, photobucketu es ienīstu. Palīdziet!/ Man pēdējā laikā vispār ir dažas mīļas bildes. Viena ir ar manu vārdu, smiltīm, maniem apaviem un kaut kādu smilgu. Tomēr, tā ir vismīļākā, lai arī Ilvija par to smējās. XD Un otra ir kaut kāda no Jūrmalas, arī mīļa. tā kaut kādā veidā parāda aizejošo laiku. 

Man tagad skan The All American Rejects /īpaši liels paldies Elzai par šo atklājumu manās acīs, precīzāk ausīs/ un tomēr mana mūzikas gaume nav tik atbaidoša. Un es atradu labāko dziesmu ar labāko klipu ever. Nu, vismaz šogad gan. Spiest šeit. 

Ejiet visi gulēt, lai rīt jums būtu labs garastāvoklis, tāpat kā man. Cerams.