Sometimes I think, sometimes I don't.
čau, cilvēki! Man, sasodīts, šodien ir žēlestības diena. Pirms skolas žēloju savu čību, ka tā ir saplīsusi, skolā sametās žēl bioloģijas skolotājas, tajā mirklī, kad kontroldarba laikā viņa pie manis pienāca un uz jautājumu *bargā un nievājošā tonī* "kas nav skaidrs?" (tā viņa teica, taču zemapziņā tas noteikti bija: "muļķe, raksti, paēd zemi, nešķīsten, kā var tik slikti saprast, sāc taču kaut ko darīt, pievelna!") es atbildēju: "pilnīgi viss." viņa tā mātišķi sāka skaidrot (okay, nē, viņa sāka tā akli priekšā teikt, par dzimtām, ģinīm, klasēm, valstīm. Es sāku tēlot gudrības spazmas, pietēloju, ka esmu tuvu histērijai, depresijai par neveiksmīgu laulību un asarām, tad viņa skaidroja tiktāl, līdz es izpildīju visu uzdevumu, vienu no grūtākajiem. Atzīme vienalga būs šausminoša, taču ar manu aktiermākslu es panācu +4points.) Tad vēl klases biedrene uzbrauca viņai tā riktīgi virsū, kā rezultātā izcēlās vētrainas vārdu pārmaiņas (kurās es nepiedalījos, yehū) un, kad skolotāja bija iedzīta stūrī viņa sāka aizbildināties ar mēsliem, līdz mūs izdzina cita skolotāja par starpbrīža traucēšanu skolotājai. XD Man palika bioloģijas skolotāju pavisam žēl, beigās viņa izskatījās kā kaut kāds pieradināts lemūrs, it īpaši kad pasmaidīja. Viņa tomēr ir pavisam jauna, noteikti vakaros raksta dienasgrāmatu kaut kādā rozā kladītē ar princesēm un skatās hameleonu rotaļas un uztraucas par brūku, ka viņai tik grūta dzīve. Viņa šodien tā forši pateica: `es jums to mācu tāpat vien? just for fun?` un tas bija tā smieklīgi. Ne jau par viņu. Ar viņu. (
Etiķetes: biotehnoloģija
4 komentāri:
jāa, bioloģijas skolotājai šodien bija lainības lēkme, rofl.
aww.
jā, pilnas bikses dzeltena prieka viņai bija, kad paziņoju, ka visu uzrakstīju. Jauki kā notriekts pensionārs uz gājeju pārejas. ^_^ (es jūtos kā stjerva, you know.)
pff, tas jau nekas ka jūs man šodien zubrījāt krievu valodu. :D
kam negadās latviešu valodas laikā kaut ko citu padarīt. ^_^
Ierakstīt komentāru
<< Sākumlapa