Forget your running, I'll find you.

Šis būs garš raksts un es šaubos, ka interesants. šodien bija smieklīgi ar K. aizbraucam uz mojo-jojo. aizejam (nē, aizrāpjamies) uz ceturto stāvu, nolādējam cilvēku, kas izdomāja kāpnes, apmaldamies pa ceļam, ieejam iekšā... un te nu tas ir. mana sapņu darba vieta, goda vārds. Sēž divi jaunieši pie datora, blakus stāv alus pudele un riekstiņi, visa istaba (nekā citādi to nosaukt nevar) ir piekrauta ar mantiņām. sprāgstošām, sitošām, lielām, mazām. Whaah. Tad es nosaucu savu pirkumu, čalis atnes man mantiņu, pasmaida, iet atpakaļ pie datora. iedodu naudu. viņš vēlreiz pasmaida, iedzer alu. nu, lielisks darbs. pats galvenais, ka starp divām darbībām seko alus iedzeršana. tad aizejam līdz origo. šausmīgi dusmojamies uz sauli un ielām un ceļu un visu, kas nekustas. bija jāiet desmit minūtes, aizejam līdz origo. ieejam accesiorize, atrodam ideālu dāvanu - "ahoi sailor" apakšbikses. (pirms tam, protams, izvandot visu un liekot pārdevējai bīstami šķielēt) nopērkam stenderī ziepes, drogās švammi. ieejam rimī, sapērkam končiņas ar kolu un izdomājam aplīmēt kasti ar tām. tad atcerējāmies, ka nav kastes, lol. prieks un līksme - rimi strādājošajai tantiņai (gaļinai, dubultprieks, mans mīļais vārds) bija tukša "laimas" kaste, ko es uzdrošinājos aizņemties uz neatdošanu. pēc tam gan mums piesējās apsargsieviete bakstot ar rāciju kastē un pārliecinoties ka tā ir tukša (bet, LOL, kurš zagtu pilnu laimas kasti un stāvētu rindā pērkot mambas končiņas. loģika, kur tu rodies) tad braucām pie manis. pa ceļam satiekam ex angļu valodas skolotāju, pasmejamies par viņas seju (kā vienmēr, gluži kā ar traktoru pārbraukts pāri viņas galvas priekšdaļai), es iebakstu kādas desmitreiz blakusstāvošajam vīrietim pa celi ar kastes vāku, tad aizejam pie manis, sākam līmēt kasti. tagad gan tā izskatās pēc sūda. nu patiešām man žēl, ka tik labam cilvēkam jādāvina tik neizdevusies kaste. Bet nu paša rokām meistarots. Ok, K. rokām meistarots, es tikai sūdzējos, smējos un griezu avīzes. Un tikai septiņos es izlasīju Elīnas sms par to, ka viņa gribēja braukt līdz. Es atvainojos patiešām. Mans winamps totālo jūdzas, tas met ārā kaut kādas sūdīgas dziesmas, pārsvarā lady gagu, ko man kāds lūdza nolādēt, man jau apnika katru reizi pārslēgt, ughh. un tagad man skan 50cent, tas ir totāli neforši. 

Man jau divas minūtes vecāki zvana durvīs, lai es viņus ielaižu, bet es tikai pagriezu amy winehouse skaļāk un tagad man pa visu dzīvokli bauro back to black (beidzot kkas nePoPsSiIgZs) Man slinkums celties. Nu, ok. tagad jau es esmu viņus ielaidusi ar totālu wtf bija tas? sejas izteiksmi. man patīk aizbildinājums: "bet es nedzirdēju..."

Man ir kaut kāda imunitāte pret sauli. Jau ceturto dienu pēc kārtas biju pie ūdens un sauļojos, bet no brūnuma/sarkanuma ne ziņas ne miņas. Ja neskaita, ka vakar apsvilināju, kaut kādā veidā, dibengalu, lol. Pie velna, es atkal nokavēju simpsonus. Es vienmēr nokavēju, nekad nevaru tā normāli paskatīties viņus. Bļoda. Jau četras nedēļas tā vien taisos to izdarīt. 

Šodiena bija pēdējā diena, kad varēju jauki braukt uz haļavu ar autobusu. Tagad manas braukšanas kartiņas termiņš ir beidzies un nav forši. Es jau pieradu ripot jebkur, kur autobuss aizved. Točna nav jauki.

Man šodien gribas pastāstīt pilnīgi visu, tāds stāstāmais garastāvoklis uznācis, bet es pat nezinu ko vairs. Tikko apēdu persiku jogurtu, ko nopirku uz jūrmalu, bet aizmirsu apēst, kas vispār ir neraksturīgi man. 

Manā dzīvoklī šodien nav karstā ūdens. it kā tādā svelmē nevajadzētu karsto ūdeni, bet zem tā ledusaukstā es nevaru mazgāties. 0_o Kurš būtu domājis, ka aukstais ūdens ir tik auksts. Ne jau es. 

Atā, začuki.