Ich bin zu schwach um noch mal aufzustehen, und zu stark um hier zu liegen.

Piektdiena. Man skan three doors down - let me be myself un skumji sametās. Dziļāki vārdi, nekā man likās. Atlikusi pēdējā nedēļa un mācīšanos varēšu pārtraukt (lai arī diži nemaz nebiju iesākusi) uz veseliem trim mēnešiem. Jūhū. + vakar bija eirovīzija. neko dīvaināku par to pasākumu neesmu redzējusi (ja neskaita skolu). Man tiešām vienalga, ka busulis nekur netika, jo viņš izskatījās pēc paralītiķa, kuru moka reimatisms un dziesma izklausījās pēc nīlzirga mātītes grūtniecības kauciena. Citas dziesmas nebija labākas, bet mikrofonheds no serbijas un pediņgrupa no nīderlandes fascinēja. Ja es būtu patriote man būtu šausmīgs kauns par savu valsti. Labi, ka neesmu. 

Es tā padomāju, par ko es varētu kļūt nākotnē. Viss sākās ar Jāņa jautājumu `Kas Tu būsi?` un tad es aizdomājos. Es varētu būt žurnālists, fotogrāfs, reportieris, kritiķis, analītiķis, diktors (bet mana balss čīkst kā durvis istabā). Es varu sevi iedomāties veidojot kādas reportāžas TV, bet neskrienot pakaļ Aishai prasot viņai interešu loku. Hmm, bet vai es kādreiz būšu sapratīgs cilvēks, kas respektē citus un uzklausa, un dod padomus? Vai kādreiz es iemācīšos dod pretī, ne tikai ņemt? Vai es kādreiz iemācīšos kādu valodu tik idēali un dzīvošu kur citur? Vai kādreiz es iemācīšos neapskaust? Vai kādreiz es atradīšu vispatiesākos draugus? Vai varbūt esmu tos jau atradusi? 

Un kas būsi Tu? Un kas esi Tu? 

Silbermond - Kartenhaus

Iemācieties vācu valodu kādreiz, tā ir skaista. Un ja iemācīsities, es jūs apskaudīšu.