NO WAY!

nedaudz par dabu, krīzi, mūziku un mani. nedaudz no visa, kas veido pasauli.

otrdiena, 2009. gada 2. jūnijs

when it was good


Man ļoti sagribējās lietu. Šodien 06:08, kad es aizgāju līdz balkonam un sapratu, ka līst ilgi jo ilgi stāvēju ārā un lūkojos uz tām lāsēm. pēc tam gan pusrītu nogulēju un pamodos desmitos, laikam. Man no rītiem šausmīgi nav ko darīt. Nu, okay, es pieceļos, aizeju līdz vannas istabai, mazgājos ilgi un dikti, apģērbjos, padzeru kakao, aizeju pie datora, nogurst acis, apsēžos uz dīvāna un garlaikojos. No 11:00 līdz 12:15 ir garlaicīgais dienas laiks, kad es griežu nagus, lasu angļu valodas pagājušā gada burtnīcu, skaitu kokosa skaidiņās uz rafaello konfektes, meklēju savas sprādzes, pārskaitu repertuārus (paldies, Elīn, par kārtējiem sešiem, forši un jauni viņi ir, atšķirībā no manējiem visiem), mazgāju veļu, laistu puķes, spēlēju kārtis pati ar sevi. XD Bet tad 12:16 es atceros, ka man jāiet ar Elīnu ārā, un tad 12:19 es esmu gandrīz gatava, un tad 12:24 es esmu gatava, bet tikko kā slēdzu ciet durvis atskārtu, ka kaut ko super svarīgu aimirsu, aizeju, nočakarējos, pagaidu kamēr uzvāras kanna, padzeru tēju un 12:28 domāju, ka pagūšu precīzi tikai tad, ja man būs helikopteris, bet tad es vieglā solī eju uz veikalu, kur sarunājām tikties, un izrādās ka viņas vēl joprojām nav, lai arī ir 12:37 un viņa nelietīgi kavē. Tad mēs aizgājām līdz bibliotēkai, kur man lika samaksāt precīzi 52 saņķikus (spēcīgs vārds) par to stulbo parādu. Nu, es paņēmu A. Bariko un domāju drīz sākt lasīt, jo ārā ir ir silts un drīz līs, un tas ir ideāls laiks lasīšanai. 

Es uzzināju, ka RS kontrolei ir jauni ancugi un viņi kā eksrpesīvas personas, kas noteikti neievēro, ka pusautobuss izkāpj, kad ierauga tumšzilos kostīmos baru pensionāru, tad tagad, viņiem ir košsārti kostīmi un viņi skatās vienmēr ar skatienu "mirsti, maita" un tikai retais pasaka "paldies", lai arī tas zemapziņā ir "mirsti, maita, divreiz". Vispār, cilvēki autobusos ir nedraudzīgi. Grūstās, skatās tā dīvaini uz blakusstāvētāja ausīm un nāsīm un tad pasmaida, vismaz iekšēji. 

Pašlaik es lasu informāciju par sabiedriskajām attiecībām un prātoju, vai kādreiz to varētu darīt, bet es tā arī nevaru saprast kas tas ir un ko tur jādara. Pagaidām es visvairāk gaidu mirkli, kad noies aleŗģija no sejas. Un galva man pārstāja sāpēt. Tā, lūk. ^^

Neapstājieties, ja jums ir labs garastāvoklis. Turpiniet darīt kaut ko patīkamu!