NO WAY!

nedaudz par dabu, krīzi, mūziku un mani. nedaudz no visa, kas veido pasauli.

pirmdiena, 2009. gada 5. oktobris

I'm the voice inside your head you refuse to hear

pavisam nedaudz vajag, lai viss saietu grīstē
pavisam nedaudz vajag, lai viss šķistu lieliski

ar šo teicienu mana diena ir tiktāl ritējusi. Bet mans mērķis nav stāstīt par sarežģītām lietām, drīzāk tieši otrādi. par kaut ko pavisam vienkāršu un ikdienišķu. rokas ar katru nākošo dienu salst arvien vairāk un deguns tāpāt, tāpēc ārā uzturēties paliek nogurdinošāk. Arī uz skolu celties kļūst grūtāk. Skolā ir grūtāk. Tāds drēgnums galvā, miegs un nogurums. Atspoguļojas arī uz sekmju izrakstiem, bet negribas runāt par skumjo. XD


Faktiski, es pat nezinu neko pastāstāmu, kas atlicis. mana ikdiena tiešām kļūst garlaicīga. bet es nesūdzos, varbūt tā pat ir labi. Ja neskaita to, ka vizuālās mākslas kabinetā šodien nejauši nolamajos. pa visu klasi. es vienmēr izgāžos. un, jā, manas atzīmes ir ārprāts.


Pašlaik es lasu Luisa Kerola "Alise aizspogulijā", klausos roku, sildos pie sildītāja un cenšos arī sakārtot somu un domas. Tas viss nav vienlaicīgi, bet viens pēc otra - secīgi. Ikdiena ir kā tāds labi atrstādāts teātris. Viss iet kā tam būtu jāiet. Nekādu force majeure, viss tik šķietami pareizs. Un nedēļas turpina savu skrējienu, iemetot mani tādā rutīnas virpulī. Ziniet, pietrūkst tomēr vasaras brīvā laika. Tik ātri paiet diena. Takts pēc takts, un atkal iestājas nakts. 



Foo Fighters - The Pretender
Foo Fighters - Times Like Theese