And we would laugh, laugh till we cry.

man ir grand ziņa. es sev atradu privātskolotāju angļu valodā. (un nē, man nav problēmas, es vēlos mācīties papildus. Creepy. mācīties papildus.) bija tā. es pierakstījos pie divām sievietēm. abas pusstundas nesteidzīgā gājienā no mana criba. pirmā - patīkama, jauna sieviete, atvērta un komunikabla, ar labu dikciju un sarunu virtuozitāti. māk izrunāt sarežģītus vārdus tā, lai es tos saprotu. thumb up, pēc testa atklājums, ka es esmu trīs līmeņus augstāk, nekā skolā pieejamais materiāls apmāca mani un vienaudžus. skaisti, ar paceltu pašapziņu soļoju pie otrās tīčeres. Astotais stāvs, creepy durvis un ieejot es aci pret aci sastopos ar pusmūža sievieti. kaut kas like viņa un jau pēc pirmā 'Hāāaj, māj dīēr,' es saprotu, ka kontakts mums būs, kad Barakam Obamam uz galvas būs grebene. Daži pieklājīgās sarunas pingponga elementi. Viņa pārsteidz ar savu izrunu: (lasīt pa burtiem, vēlams ar krievu akcentu)
"Ouuuu, jū laik fotografing!!! Īņķerestķing.. Ouhh, yee. Verīj interesķing. Jū knoou, mai friend laiks it tū. I laik it tū. It īz interesķing. Bjūtiful. Verīj" un tādā garā vēl kādus sešus teikumus. Pēc 20min es aizmuku un zvērējos nekad nevienam skolotājam neteikt, ka mani interesē fotogrāfēšāna. Tā nu es atradu savu pasniedzēju. Nr.1., protams.

Vakar aizstaigāju līdz bibliotēkai. Paņēmu K. Vērdiņu. Viņa dzejoļi fascinē, viens it īpaši:
vakar ilgi un tīksmīgi skuvos
vēroju ļaudis pāros un grupās
ciemos es redzēju dikus un hujus
lodājam vecās pasaules drupās.

Akdievs. Viņš ir jauns apvērsums manos dzejas horizontos. Dikus un hujus. es nespēju pārstāt tīksmināties. es atceros, ka vakar bija ļoti jautri. Kaut kad ap 22:30 man zvanīja Ilvija un stāstīja savus piedzīvojumus centrā šajā laikā. Pirms tam, pa dienu, es izgāju ar Elīnu ārā. Nekad neaizmirsīšu viņas kliedzienus "PIZĢEC MAN IR 14 JAUNIŅIE!!!!" Tas laikam bija skaļākais kliedziens ar necenzētu vārdu no viņas mutes e-v-e-r. Bet vispār, jā. Man būs divi jauniņie. Viņai četrpadsmit. Lai arī es viņas klasē vairs nemācos (pirms gada aizgāju), es tomēr pazīstu tos visus 14 vairāk vai mazāk. (vienkārši, sakarā ar krīzi, apvienoja klases). Un par cik tā ir mana bijušā klase, man bija ļoti dīvaini starp visiem 30 pazīstamajiem vārdiem neatrast savējo. Bet es neko nenožēloju, prooootams. ^^ Elīna visu atlikušo stundu sūdzējās "akdievs, man jāpakarās, akdievs, kāpēc es neaizgāju ar tevi, akdievs, es vairs nekad nesēdēšu viena, akdievs, kā mēs salīdīsim 20cilvēku ietilpīgā klasē, ja mēs tagad būsim 30, akdieeeeevs." Nujā, man bija forši to visu klausīties, jo ja es nebūtu aizgājusi es teiktu visu to pašu.
Izbaudiet pēdējās dienas pirms skolas. Vakar Krista gribēja mani pielauzt nobastot 1.septembra koncertu. Vēl domāju par šo vilinošo piedāvājumu. XD
Nujā, priecājieties vēl atlikušās trīs dienas, jo tad visi kopistiski varēsim atsākt countdown till summer 2010.
Un tā man skanošā dziesma ir tik foršāa.
Okej. Čau! ^___^
----------------
Now playing: Kings Of Leon - True Love Way
via FoxyTunes