kaut kas mainās, bet labākais vienmēr paliek

Rudens ir tāds dīvains gadalaiks un tas arī ietekmē cilvēkus dīvaini. Daži staro un dveš tikai "rudens mani neiespaido, lapas krīt un mīlestība valda, skaists gadalaiks," bet daži tā vien slīkst depresijas okeānā un maina smaidu pret nopietnību. Aukstums gan uzmācas ar vien biežāk, tas tiesa. Bet man rudens patīk. Visas acij ierastās vietas šķiet citādākas - skaistākas. Man patīk šīs toņu pārmaiņas.

Šodien ir savdabīgs rīts. Mans, pie galda esošais, sildītājs šodien sāka dīvaini sprakšķēt un es to izslēdzu, tāpēc man ir ļoti auksti. Nelīdz pat jasmīna tēja un marcipāns. Visticamāk tagad kātošu kaut kur ārā, jo ārā man vienmēr ir silts. Šis ir retais gads, kad es valkāju cepuri. Iespējams, aizstaigāšu kaut kur tālu, tad nezināšu kā tikt mājās. Ar mani tas gadās. Turpinot ritināt tēmu kamolu par savdabīgo rītu - man ir savdabīgs garastāvoklis. Ne labs, ne slikts, vienkārši cits. Runāju ar Jāni, tāpēc ir kaut kā savādi, bet tomēr pēc mēneša pauzes esam vēl palikuši draugi. Elīnu arī apmēram mēnesi neesmu redzējusi, bet katru dienu viņai uzmācos ar rakstīšanu, jo man nav ko darīt.

šoreiz pavisam vienkāršam nobeigumam - Muse dziesma "uprising."