what about us?

šodien bija sasodīti dīvaini, tiešām. Es aizlasījos 'dejo dejo dejo' (jā, es lēni lasu, man nav laika) un pabraucu garām pieturai, kur gribēju kāpt ārā. Tad aizgāju līdz kaut kādai derīgai pieturai cauri centram, ilgi gaidu, sagaidu, iesēžos, sāku lasīt. aizlasos līdz baigajai slepkavībai. un tas mani kaut kā ietekmē. es nezinu. es gāju galīgi dīvaina. viss juka kopā. Cilvēki, ielas, saule. es jutos vienlaicīgi gan skaidra, gan arī sasodīti reibusi. pārkāpu pāri žogam, jo negribēju iet apkārt. NEKAD tā nedaru, tiešām. pārskrienu pāri ielai, gandrīz mani nobrauc, kā parasti. Eju uz mājām. Kaut kāds cits solis. Nevis parastais 'Diāna iet', bet kaut kāds te šļūcošs, te atsperīgs. Zig-zagains. Visu laiku skan Cribs - be safe. Lai arī man skan randomize. Dīvaini. Trīsreiz nepareizi nospiežu kodu. Nobīstos no bomžiem, kas man uzradās aiz muguras. Ieeju mājās. Apguļos. Aizmiegu, tad pamostos. Aizdomājos par dīvainībām. Sasildu savu dārzeņpārtiku, paēdu, nomazgāju traukus. Izeju ārā ar Elīnu. Ak, jā:

[19:20:13] Elīna: tu sen neesi neko rakstījusi par mani savā blogā

Tātad. Vispār, viņa pēdējā laikā mani šokē ar izteicieniem, kas izpelnas manus smieklus minūtes garumā. Un, jā, tas ir ļoti atzinīgi. Viņas pērles ir aforismu grāmatā ierakstāmas. Pēdējais TOP'ā man ir sarunā par Latviju un dažu forumu briesmonību: 'kāda valsts, tādi forumi'. Tagad es tā saku bieži: 'kāda valsts, tādi dārzeņi', 'kāda valsts, tādi ceļi', 'kāda valsts, tādi laikapstākļi'. Nujā.

Man ir slikts gara stāvoklis. ne no kā.