MY EYES DONT RECOGNIZE YOU

Vai. es neko nerakstu.
Šodien ir ļoti īpaša diena. Nu, labi, nē, vienkārši šodien bija ekskursija. Fantastisks brauciens ar vilcienu, jautrība un tuvība, tikšanās pie origo plkst. 6:10 pārtaps par lielisku piedzīvojumu. HEL YES. Sapulcējāmies pie origo. Manas klases infantiļu baru trīsdesmit cilvēku apmērā nevar nepamanīt. Ejam uz staciju, pa ceļam ieskrienam narvītī. Nopērkam šokolādi. Klase mūs nepagaida, aiziet prom. Meklējam peronu, bet atrodam skolotāju. Ups. Braucam, divas stundas kratamies. Guļam, runājam, diršam par klasi, smejamies par idiotiskām izdarībām. Atbraucam, izveļamies, salstam. Cilvēki mēra manu cepuri. Nokaitina. Ejam uz veikalu. Ejam atpakaļ, pa ceļam ēdot manas tostermaizes. Satiekamies atkal ar infantiļu baru. Ejam uz Cēsu centru. Satiekam ekskursijas vadītāju. Formāla iepazīšanās. 'mani sauc nauris, mīļā cē klase'. Nu, vispār es to nedzirdēju, bet, manuprāt, tam tā būtu jābūt. Nujā. sastājamies kaut kādā šķībā līnijā. Pilsētas centrā spēlējam 'ķerenes'. Viena no stulbākajām darbībām manā dzīvē. Tas ir tas pats, kas pie McDonalda spēlēt paslēpes. Akdievs. Tad skraidelējam pa pilsētas centru, es saķeru pa ceļam iesnas un garlaicību. Pēc tam skrienam atpakaļ. Šis uzdevums bija diezgan normāls. Bet tad sekoja kaut kas briesmīgs. Mums izdalīja kartes. Vajadzēja iet uz kaut kādu slimnīcu. Tad uz kontrolpunktu. Tad risināt vienādojumus. Tad uz nākamo kontrolpunktu. Tad saņemt norādi. Un tad iet uz galapunktu. No šī visa mēs izpildījām tikai 'iet līdz galapunktam'. Un to pašu nokavējot. Mēs apmaldījāmies. Akdievs. MĒS APMALDĪJĀMIES. Sākumā stāvējām pie kaut kādas čurupītes, tad gājām divus kilometrus apkārt, tad apmaldījāmies vēlreiz, tad gājām 20minūtes vienkārši taisni un atnācām pie infantiļu bara. Nokavējām, neizdarījām neko, ko vajadzēja. Vai. :(
Tad bija vēl viens uzdevums, kas bija tīri normāls. Komandu stiprinošs, in style. Ap vieniem gājām atpakaļ uz pilsdrupām [?] un tur nolēmām, ka neko lādzīgu nedarīsim un vienkārši blandīsimies paši pēc saviem ieskatiem. Sēdējām pils parkā un fočējāmies. Es, kā parasti, mīlot bučbuč bildes aizkūleņoju pēc trīsdesmitās bildes. Noteikti tajās pašās es izskatīšos pēc ģenitālijas. Ar klasesbiedrenēm gājām pa kāpnēm, sāka gāzt lietus. Heeeh. Tas bija jauki. Pēc lietus aizkūleņojām uz veikalu, atnācām atpakaļ, satikām infantiļu baru, aizgājām uz staciju, draudzīgi aizbraucām prom. Man bija uznācis lielais sarkasms un es visiem tāāā braucu virsū. Nuja. He-he-he. Īstenībā, tā bija viena no labākajām ekskursijām (es esmu bijusi četrās savā dzīvē). Jūs varat iedomāties kādas bija pārējās.

Tagad es jūtos briesmīgi, esmu galīgi slima - iesnas, temperatūra un viss pārējais. Bet toties Elīnas pamātei šodien sūknē nost taukus Igaunijā. Un vēl, man parīt ir fotopulks. Hāah.

Man patīk šī bilde šodien. Skatīt autoru šeit.
Neslimojiet, bet ja esat jau saķēruši kādu vīrusu, tad veseļojieties!


----------------
Now playing: The Killers Mr. Brightside A Cappella