NO WAY!

nedaudz par dabu, krīzi, mūziku un mani. nedaudz no visa, kas veido pasauli.

piektdiena, 2009. gada 9. oktobris

why be a song when you can be a symphony

Ziniet, man tā sakārojās vasaru, ka pat uz desktopa uzliku avenes. Pie vainas garšīgā dziesma Instrumenti - Apēst Tevi.  Kaut kas tieši šim vakaram, kas solās būt garš. Esmu jau apradusi ar salu un man pat liekas, ka vēsums savā ziņā ir diezgan normāls. Bet vasara man vienalga ir mīļāka. Jāsarod vien ir ar to drēgnumu - nekas cits neatliek. Rīt - fotomuzejs, vakar - skola, bet kas paliek šodien? - Laikam jau miers vien.

Šodien mani pārsteidza: 
  •  mana matemātikas skolotāja zin dziesmu "Jon Lajoie - I Kill People"
  • es savu bijušo klasesbiedru redzēju lēkājam pa miskasti, kas izskatījās ļoti dīvaini
  • es mājās pārrados plkst. 14:00, kas ir mans rekords šī gada "agrāk-atbraukt-mājās" reitingā.
Ak, jā. Laiks tik skaisti plūst pa savu līkni. Tik vienkārši es ļaujos slīdēt līdzi tam. Un man patīk nesūdzēties, un man patīk tā vienkārši nedarīt neko, un neuztraukties, un neskatīties pa labi, vai pa kreisi, bet tikai taisni. Un vēl man patīk dzirdēt vārdus sev aiz muguras, jo tas nozīmē, ka es esmu priekšā. Un vēl man patīk salīt. Ne no šā, ne no tā, bet šodien man viss tik dīvainais tā vienkārši - patīk.

Rudens melanholijā palīdz ieslīkt Foo Fighters. 
Jauku vakaru Jums.