Placebo effect

kā jau vakar solīju, apskats.

Atnākdama dažas minūtes pirms koncerta un apiedama apkārt, godīgi sakot, nelielajam pūlim es satiku dažus paziņas. pēc pārmītiem vārdiem es izvēlējos iet vienatnē, nevis ar viņiem un aizbildinādamās, ka iešu pie "savējiem" iemuku pūlī. tomēr vienatnē iet uz koncertu ir tāds foršs fīlings.
tikdama arēnā ieņēmu labu vietu tuvu skatuvei. bet manu prieku izbojāja divas krievenes. es neesmu nacionāliste, respektēju visas tautas un rases, bet, piedodiet, vakardienas 'meitenes' mani izsita no sliedēm. ar tekstu "zabēej" viņas sāka tirināties, vienā rokā turot alus glāzi, otrā cigareti, kāpjot uz kājām un bļaustoties, es izvēlējos pavirzīties pāris metrus nostāk. un labi vien ka tā. kad aizkaitinātas fanes aizrādīja viņām - pretī tika saņemts "zebēej" un dūmu mutulis sejā. Miera labad pavirzījos un baudīju iesildītāju sniegumu, kas bija daudz labāks nekā gaidīju. Man personīgi, Expatriate patika. un vēl patika iesildīšanās ilgums. gana garš lai saprastu, ko viņi dara, gana īss, lai neapniktu.

pēc tam nāca Placebo, protams. baudījums, skanējums, balsis, iespaidīgums. es biju domājusi, ka būs labi. Bet TIK labi ? O, jā. man placebo jau patīk dažus gadus, varbūt tāpēc tas tik ļoti gāja pie sirds. ļenganas kājas, nobļauta balss, tulznainas rokas, nedzirdošas ausis. Lie-li-ski. Ko nu tur lieki izplūst garos tekstos. Tas bija nepārspējami. Brīnumaina atdeve no puišu puses. jāteic arī publika bija aktīva.
Aizejot tā vien galvā skanēja mirklim atbilstošais teksts:
Soulmates never die


Un kā patika Tev?