Ļoti vienkārši. Pieņem pasauli tādu, kāda tā ir. Kāpēc brīnīties un sašust?

desmit minūtes gulēšanas var uzlabot garastāvokli par simtastoņdesmit procentiem, patiešām. tikko gulēju klausoties džezu un pieceļoties man bija tik labs garastāvoklis, ka sāku rakstīt blogu. [tas šoreiz 'čau!' vietā]
dienas skrien, nē, tās auļo. es nespēju dzīties līdz, es vienkāršu ļaujos virpulim. it kā rīts, atkal vakars. pa kuru laiku - nemanu.

kad izgāju kāpņu telpā es gribēju ticēt, ka tas, ko redzu ir ilūzija un tuvākajā laikā vienkārši pazudīs. bet tomēr nē. tas izrādījās īsts, taustāms sniegs, kuru neapmierinātie sētnieki-pensionāri cenšas aizslaucīt no ietves un murkšķot sev zem deguna kaut kādus krievijas hītus virpuļo ar slotu rokās pa manu urlu rajonu.
ak stulbais, acīs krītošais sniegs! man prasās baseina brilles, lai netraumētai pārvietoties pa ielām. un vēl tās pikas no visām malām, kuras raida sākumskolas līmeņa bērni izklaidējot savas mandeles lieluma smadzenes. nav neviena iemesla, lai man patiktu sniegs. es uzrakstīju rindkopu vadoties pēc principa - rate it even if you hate it. skaisti.

pēdējā laikā man bieži sāk zvanīt ome un uzdod man simtvienu jautājumu. nav jau tā, ka man nepatīk mana ome, bet tas ir dīvaini. tieši otrādi - man omes patīk. viņas vienmēr rūpējas un uztraucas, un uzskata savus mazbērnus par lieliskuļiem, jo vienkārši neko nezin par viņiem. bet, labi. ir jau labi. un vēl labi ir tas, ka uz rītdienu nekas nav jāmācās, rīt ir piektdiena, rīt ir haļavās stundas + angļu valoda un matemātikas vēsture, literatūra un vēsture. Ak, lai Dievs svētī cilvēku, kas salika sarakstu tik ideāli un prasmīgi - ar apziņu, ka piektdienās uz skolu nāk par 15% mazāk zinību alkstošo.

man iet miegaini, pavisam. tagad džeza vietā jau skan Camera Obscura - French Navy
izgulieties!