Run away, please.

Šodien tāds jauks atgadījums ar sociālo pedagogu sanācis, par sēdēšanu uz metru augstas palodzes. Sofuckingwhatever, sēdēt nav aizliegts. Neliels konflikts, kā parasti. Vizuālās mākslas skolotāja izteica leģendāru repliku: "kāpēc Tu ielieki pudeli caurumā? Varēji skolotājai Lapiņai pa galvu iemest, viņa taču Tev aizrādīja." Damn, nākošgad mans mīļākais priekšmets būs māksla, tiešām. 

Man vēl jānošuj viena salvete un jāsāk mācīties algebra, un TAD, jā, TAD es būšu gandrīz pabeigusi visu savu šīsemestra mācību plānu. Nē, vēl palika ģeometrija, arī. Vispār, es gribētu nākamgad visos priekšmetos smukas klades, kur ir kārtīgi sarakstīta informācija. Damn, 'labi' ka tādas man būs. Kā parasti pierakstīšu pilnu ar līrikām un tad taisnošos, ka zinu to fuckin vielu. Vispār, nākamgad gribu atrast kādu foršu pulciņu. ^__^

Tikko nonācu pie secinājuma, ka matemātika man dzīvē nenoderēs, tāpēc nolēmu izbraukt uz haļavu, neko nedarīt, as always. Neko nesaprotu no algebras, goda vārds. Novēliet man veiksmi, ceturtdien (sasodīts, MANĀ DZIMŠANAS DIENĀ!!!) ir gada ūberlielais kd, tāpēc, turiet īkšķus visās iespējamajās vietās.