we are the people, who rule the world.

tātad... 

beidzot mans garastāvoklis ir pacēlies virs sēžamvietas līmeņa un es varu objektīvi parunāties. man mājās jau kuro dienu visi logi ir vaļā un māja smaržo pēc rūgtā augusta. lūk, šis laiks man nekad nav paticis, uzdzen depresivitāti, jo tuvojas skola un liekais satraukums. taču vispār esmu ļoti apmierināta. šī tiešām ir labākā vasara, un tā vēl nemaz nav galā. man tagad  tuvākajā laikā plānos ir savest kārtībā savas domas un jūtas, apņemties vēl dažas nepabeigtas lietas padarīt un tad es būšu pavisam apmierināta. (: vispār dzīve ir sasodīti harmoniska,  ja mēs katrs iemācītos novērtēt savu laiku. tagad, kad es strādāju (par to varētu būt vesela atkāpe, par manu stulbumu, failiem u.t.t. utjpr, bet es nerakstīšu, jo pašlaik nav pienācīgā aura, tā teikt) un man ir par piecām stundām mazāk laika muļķībām, es novērtēju katru minūti, ko varu pavadīt ar draugiem. vakar nostaigāju ar Elīnu līdz deviņiem, šodien ar Kristu sadomājām no Lielupes iet ar kājām uz mājām (~20km), bet neaizgājām, jo esam slinkas. ;D Vēl vakar biju LMR'ā. Tur ir forši. Es zinu, ka atgriezīšos tur vēl.

Ir dīvaini, ka man galīgi nav gribas spēka, lai arī skolas laikā varu sevi piespiest darīt nepieciešamas lietas. Īstenībā, es jūtos ļoti priecīga tagad, tieši pa šīm desmitminūtēm, kamēr rakstu blogu un klausos fonā skanošo NW (lai arī man riebj tā padarīšana, man nav iebildumu šodien) Esmu priecīga ne par ko. jā, par neko.

Paklausies Patrīciju Kāsu vai Edith Piaf. Un noskaties šo. Un sakārto visu, kas, Tavuprāt, vēl nav sakārtots.

Līdz vēlākam. ^^