vasara, ikdiena un viltoto smaidiņu kultūra.

Nekad nedomāju, ka vasara var paiet tik ātri. Jā, blahblah, es domāju, ka tā paiet ātri, bet nekad nepiedzīvoju to. Visas iepriekšējās vasaras bija pensionēti gliemeži salīdzinot ar šo, bet man nav iebildumu, īstenībā. Es atceros, kā vasara vilkās, piemēram, trešajā klasē, kad visi mani draugi jūlijā bija aizbraukuši un es aiz garlaicības gāju viena pati ārā un sēžot uz soliņa sapazinos ar kaut kādu Mariju, kas beigās izrādījās mana bijušā klasesbiedrene, par kuras eksistenci es biju mazinformēta, jo viņa mācījās ar mums tikai vienu pusgadu, lol. Īsāk sakot, par šīgad' vasaru - nav forši. es atceros visu otro semestri, kad sapņoju par days like šīs un tagad viņas ir beigušās. Nāin.

Ziniet, mani kaitina krievu smaidiņi. Šie: 

• ((
• ]]*
• DD
• PP
• )))* 
• etc

it īpaši, ja man skaipā bija kaut kāda Настёна)))**. Nu fuj. Es zinu, ka japāņiem ir daudz un dāžādi šitādi:

• (ﾟｰﾟ)(｡_｡)
• m(_ _)m
• (･ｪ-) 
• (*´ο`*)=3
• un citi, ko var atrast šeit.

, bet tie krievu ir vienkārši briesmīgi. Piemēram, ja sarakstē izlēc divi kapslokaini 'd' burti, es ilgi domātu, ko tas nozīmē, bet izrādās, ka tas ir ekvivalents lielākajai pasaules daļai pieņemtajam 'smejošs purns'. Ok, tas ir ātrāk, bet izskatās kroplīgi. дианочка))*. iu. Njā, arī japāņu smaidiņus es nesaprotu. 

Auss sāk atgūt savu ierasto izmēru, lai arī diezgan lēni. Darbs... Akjā, darbs. Es strādāju KP firmā jau septiņas dienas [!!] un man līdz kaklam ir apriebušās četras sienas. Es gribu sabiedrību (slimie večuki, kas interesējas par  134ls vērtām pildspalvām, neskaitās par cilvēkiem), sarunas, aktivitāti... Nevis četras stundas garu nīkšanu gar pildspalvu rindām kraujot tās ārā. Turklāt to pašu es nevaru izkraut pareizi. Šodien sapratu, ka esmu uzstādījusi nepareizu cenu. Bet tas nekas. Es ceru.

Man ir laba grāmata H. Marakami (vai kā viņam tas uzvārds rakstās...) - dejo dejo dejo. It kā laba esot. Vismaz Elīna tā teica.

Labi. Atā. ヘ(^_^ヘ)(ノ^_^)ノ