I know, it sounds crazy but so is life, I’m sinking

Spogulis ir kaut kas savāds. Vakar, iesākot veidot savu jauno fotogrāfiju ar to, man tā savādi viss likās. Spogulis kā spogulis - neliels, tīrs, dotu vairāk kā divdesmit gadu kalpošanas. Bet skatoties uz savu istabu spogulī, ne tā, nu nav tā - kā vajag! Es gluži kā spītīgs bērns gribēju uzsist pa galdu un pierādīt savu taisnību. Plakāts uz sienas, stundu saraksts, spēļmantiņas - nu nav tā, kā esmu pieradusi redzēt. Un tad es iedomājos kā es izskatos spogulī. Un kā dzīvē. Un kā es atšķiros starp šiem diviem skatu punktiem. Tālāk domāju, tālāk tieku - kāda es sev liekos, kāda citiem. Un tā tālāk un tā joprojām. Un tā pa apli. Viela pārdomām.

Vakar, kad izgāju ārā ar Elīnu, nu pavisam dīvaini likās. Es diendienā ejot pa ielām neesmu pamanījusi cik krāsainas tās tapušas. Es atkal runāju par rudeni, bet man viņš vienmēr ir paticis. Bet to jau var lasīt visos oktobra ierakstos, ak jel.

Rīts iesākās ar algebru, kas ne par ko īpaši labu neliecina, turpinājās ar ieskaites darbu bioloģijā, kuram es nebiju gatavojusies, nujā, ne par ko labu arī tas neliecina (pašā sākumā gan rīts iesākās ar foo fighters - the pretender, kas ir labākā dziesma ar kuru ienākt skolā). Bet kopumā garastāvoklis ir labāks nekā es domāju. Mājturības klasē ieejot bija tāds miers. Skolotāja uzlika kaut kādus akustiskos indiešu mūzikas ierakstus un man pat patika atrasties tajā telpā. Tad vēsturē es izcēlos (šoreiz labā ziņā) ar savām zināšānām (nu, ne cik daudz - bišķiņ) un tāpēc man garastāvoklis ir vienkārši, kā bija rakstīts Harijā Poterā - labāk nekā cerēts.

Nujā. Diena izdevusies. Un man nemaz negribējās gausties par uzdotajiem mājas darbiem, referātu mūzikā, nesapratni matemātikā... nu, es ienīstu sūdzēties, man ir labi kā ir. ^_^

Labākam garastāvoklim: Snow Patrol - taking back the city

Depresīvākam garastāvoklim: Cage - I never knew you

PASMAIDIET