ja cilvēkam būtu lemts vairāk runāt, nekā klausīties, tad nebūtu divas ausis un viena mute.

Man ir tik ļoti labs garastāvoklis, lai arī tam absolūti nav pamata. Šodiena bija sasodīti auglīga. Es lasīju Selindžeru, sakārtoju istabu, iztīrīju datoru, nomazgāju traukus, pilnvērtīgi paēdu, izgāju ārā ar Elīnu ( < labā garastāvokļa pamats), apsveicu klases biedreni, daudz smējos par visu, uzlādēju ipodu un refrešoju itunes. Daudz runāju šodien, daudz klausījos. Tas ir neraksturīgi man. Gaudos, smējos, sūdzējos, sapņoju. Super.

Vakardien bija dīvaina sajūta. Ārsts iepilināja acīs pilienus, kas paplašina zīlīti un es trīs stundas gandrīz neko neredzēju. Ar Kristiānu izgāju ārā, aizbraucām līdz centram. Izstaigājām visus veikalus un grāmatnīcas, un domājām kura rakstnieka daiļradē ieguldīt naudu. Neko lasīt es nevarēju, tāpēc viņa man teica priekšā un komentēja, like: 'vāks sūdīgs, nesmuks, bet nosaukums kruts'. Acis iemirdzējās pētot 'Kokaīna naktis', bet neko tādu es savā īpašumā iegūt nealkstu.
Labākais bija braukšana uz mājām. Mēs vienmēr braucam uz mājām ar jebko, kas brauc pa vanšu tiltu. Šoreiz tā bija kļūda. Kurš būtu domājis, ka kāds mudaks ir uzrāpies pašā augšā un tagad visa rīga mocās viņa dēļ. Slimi. Tiku mājās ar trīs stundu nokavēšanos. Izgājām caur visu rīgu, kamēr atradām transportu, kas ved rīdzeniekus uz tādām ģerevņām kā mans urlu un pensionāru rajons. Es cerēju, ka viņš noleks. tad būtu vismaz waiting-worth.

Pink - Runaway