nē, tu man nepatīc, es vienkārši par tevi nespēju nedomāt.

Man ir totālākais haoss, cilvēki sāk rosīties un domāt par brīvdienām, draugi un paziņas sāk plānot un akdievs - brīvlaiks ir par īsu visam.

Vēl - es esmu atpakaļ Rīgā. Ziniet, par Poliju man ir sākami daži vārdi - migla (tāda, ka neredzi savu izstieptu roku), reklāmas (A1 formātā uz katra žoga pa desmit loksnēm), milzīgi sastrēgumi, veikali un baznīcas. Zem šiem vārdiem varētu rakstīt divsimt vārdu rindkopas, taču tas nevienu no Jums neinteresēs. Vispār, forši ir braukt ar mašīnu desmit stundas un jūgties aiz garlaicības, kā tas šodien bija man, bet ziniet - baigi, baigi labi. Un blenzt pa logu un klausīties radiohead.

Man tāds bezmūzikas periods iestājies. Nav nekā tāda ko gribētos klausīties. Klusums ir vispatīkamākais. Es kļūstu veca, vai arī man jāatrod jauns mūzikas žanrs, kā jau tas notiek ar mani, bieži. Bet vispār es pāreju uz Radiohead, ņemot vērā, ka man agrāk šausmīgi nepatika. Nuja. Tā gadās.

dažādībai, mūzikas ieteikuma vietā, ielikšu grāmatu:
Kurts Vonnegūts - lopkautuve nr. 5