kilograms prieka un raudošas debesis

ziniet, aizejot uz kādu no Rīgas slimnīcām var pārliecināties, ka valsts nav tik traģiskā situācijā. Slimnīcas vienmēr ir priekšā. Sēžot stradiņos pie acu ārsta kabineta var redzēt visādus brīnumus - pilošus griestus, saplaisājušas sienas, čābīgus krēslus, vadus, kas lien no visām spraugām - arī ja tie vispār nav nepieciešami un tamlīdzīgi. Un vispār, kaut kā skumji man par to visu.

Šodiena ir no tām dienām, kad zeme ar debesīm iet kopā paņemot līdzi pelēkās mājas un soliņus, sajaucoties un liekot skumt. Bet man ir labs garastāvoklis, nu diezgan. Šodien bija šausmīgākais kontroldarbs latviešu valodas vēsturē, mana bija tumsonība kā aklajā zarnā. Es ceru, ka man būs normāla atzīme. Jāsak mācīties latviešu valoda.
Rīt fotopulciņš, tas, protams, priecē. Un vēl - atlikusi nedēļa līdz brīvlaikam, mēnesis līdz Placebo un divi mēneši līdz gandrīz oficiālai skolas pirmā semestra noslēgšanai. Nu skrien tas laiks, skrien.
Man tagad skan sasodīti skaista dziesma. (skatīt zemāk).

foršas brīvdienas un noklausieties zemākesošo!
Mika - Rain