walking on a dream

Šodien iegriezos O. Vācieša muzejā ar klasi. Dzīvoklītis ar neko īpašu, bet ar savdabīgu pēcgaršu. Kādu stundu biju  pārdomās [bezfilmā]. Vienkārši iztēlojos. Bija labs dzejnieks, O. Vācietis. Visi ciena, viņa vārdā nosaukta iela, pašam muzejs, dēvēts par lielisku dzejnieku (neapstrīdu), bet te kaut kāda resna tantiņa (kaut kāda muzeja pārvaldniece) rāda viņa (tik cienījama autora) dienasgrāmatas kopijas. Nav tas pareizi, man šķiet. Vai tiešām cilvēka nāve liecina par to, ka tagad viņa dienasgrāmatu var rādīt visiem, kas nāk? Tas ir kaut kas pār-personīgs. Hmm.

Visādi citādi šodien iet vējaini.  Daudzās mājās nav elektrības, izrādās. Un skolas nestrādā, izrādās. manējā ir izņēmums par nelaimi. izrādās ka pirms dažām dienām bija pirmais sniegs arī manā guberņā (spēcīgs vārds), bet es to uzzināju tikai šodien. Dzīvokļos ir pieslēguši apkuri un tas priecē, jo mājās ir visiem labais siltums. Izrādās. Šīs rindkopas rakstīšanas laikā esmu jau četrreiz ielikusi 'izrādās'.
Laiks turpina slīdēt, neapstājas. Un tas ir labi, vai slikti - to es nezinu.

Uz tikšanos!

empire of the sun - walking on a dream