i've seen the rain, i've felt the pain.

labdien

faktiski nekas jauns manā dzīves ciklā  nav noticis. es vēl joprojām mācos un cenšos saglābt savas atzīmes un izlikties ka mācos.

šodien līst lietus, bet vēl ir saglabājies tas "ļoti silts un dīvains laiks novembrim". man ļoti patīk novembris. tas ir vistumšākais un garākais mēnesis, un gads vēl nav beidzies, un svētki vēl ir priekšā, un skolas krietna daļa jau aiz muguras. un novembrī ir superīgā piķa tumsa, un dienas ir īsas un ilgi var sēdēt rakstot, jo gaismā es nespēju uzrakstīt kaut ko. Ojā, man patīk novembris!

man par lielu prieku drīz sāksies krēslas vilnis, jo jaunais mēness nule tiks rādīts arī mūsu bedrē un es atkal varēšu smieties par meitenēm, kuras neapmierina savas dzīves un kuras piepuņķo palagus, un vada ar pirkstu pa edvarda bildītēm, kur gribētu viņam pieskarties, un kur skumji nopūsties 'man arī būs tāds puisis un es būšu tik laimīga...' ne visas Krēslas fanes ir tādas, bet kāda daļa noteikti.

Man tagad skan bimbājamās dziesmas, bet man nerauj uz to, protams, vienkārši ļoti jauki ritmi, un  forši piepilda klusumu.