forget about the future

kaitinoši vientuļš, kaitinoši apātisks, kaitinoši garlaicīgs, kaitinošs vakars.

Vēl jo vairāk, man ļoti, ļoti pietrūkst. Tā, ko gluži vārdos nevar nosaukt. Sajūtu, mirkļu. Elementārākās labsirdības, siltuma.

Jābilst, ir arī kaut kas labs. Atklāju kā var pieslēgt savu iPodu pie tumbām un tagad, beidzot, es varu klausīties mūziku neaustiņās.

Šodien es nenopirku dāvanas, kā biju iecerējusi, so rīt man jābrauc pirkt, again. ārā turpinās lielais sasalums, cik nejauki. Man pēdējā laikā garastāvoklis ir vienkārsi briesmīgs. Es pat nezinu, ko lai stāsta, runā, raksta, lasa. Protams, man ir daudz kas dots, nebūtu jau jāsūdzas. Vairāk, nekā 15% pasaules cilvēkiem. Bet jūs jau ziniet, kā tas ir kad vienkārši iet slikti.

Man ir ziemas depresija un tas nozīmē, ka tuvākie ieraksti būs gruzīgi. Vismaz, pēc manas iespējamības teorijas.

+ visam es sāku atkallasīt septīto HP. Var redzēt cik šausmīgi man viss ir.  

Elīn? Brauc ātrāk atpakaļ. Lūdzu. Un es ceru, ka Tev iet labi.

Īstenībā, es ceru, ka arī Tev, lasītāj, iet labi.