NO WAY!

nedaudz par dabu, krīzi, mūziku un mani. nedaudz no visa, kas veido pasauli.

trešdiena, 2009. gada 2. decembris

when i pretend i was okay, i was so much to say, about my crazy living.

Jāteic, ka šodien es esmu neparasti daudz stundas mājās un man bija iespēja parunāt ar Jāni ununun es esmu šausmīgi stulba. Man ir TIK daudz dots. Tik maz iegūts, bet ir labi, teorētiski. Bet man nepietiek. Tā ir viena no īpašībām, ko sevī ienīstu. Un arī citos ienīstu. Eh.
tikko pabeidzu rakstīt savu argumentēto eseju par dzimumu diskrimāciju. tā ir forša tēma. tāda, par kuru var pierakstīt pilnu lapu un nepateikt neko. high as fuck.

vēl es pieteicos projekta nedēļai, par kaut kādu jūgendstilu, bet tur ir nepieciešams "fotoaparāts". skan daudzsološi un es pieteicos. XD
vispār, man atkal ir placebo ēra un visas dziesmas šķiet perfektas. agrāk arī tā šķita, bet es vienkārši klausījos mazāk. tagad 24/7, nonstopā. Šodienai, vēl joprojām, passive agressive un bright lights.

mandarīnu atkarība. skaļa mūzika un stress. oh yes, ikdiena.
BTW. man ir jubileja. Gads blogspotā! Jāteic, vecie raksti, t.i. tie kuri ir no decembra, sen jau ir dzēsti. par nelaimi vai par laimi. Bet faktiski, es jau gadu rakstu blogu. Ārprāts.

Etiķetes: ,