violence is funny
Debesis šodien raud visu dienu, bet man kaut kā vienalga. Es varētu jums stāstīt par to, cik slikti uzvedos stundās un ka strīdos, bet tas ir neinteresanti. Ikdiena. Vēl es varētu pastāstīt par savām šausmīgajām atzīmēm, bet tas arī ir neinteresanti. Un tā atmetot vienu pavedienu pēc otra man vairs nav idejas, ko lai pastāsta.
Hmm, es esmu izlasījusi aptuveni simt O. Vācieša dzejoļus no 'Ex Libris' [labs krājums aukstiem rudens vakariem, kurus nepavadīt pie datora] un beidzot atradu sev piemēroto. Tas ir automātiski kļuvis par manu mēneša mīļāko dzejas darbu. "Galīgi personiski."
[ fragments - ne sācies kas, ne arī beidzies
un tā tas ir uz pasaules,
jo tā iet visiem nepareiziem,
kad viņi satiek savu es.]
Es nožāvājos jau ceturto reizi dažu minūšu laikā un nomainīju fonā skanošo mūziku. Tagad man skan regejs un miega nav. Eh. ^_^
Man patīk rudens, īstenībā. Vienīgais, ka majās nekurina, bet man tomēr patīk gari un ļoti tumši vakari. tāds sasodīts miers. Man patīk arī lietus, bet aukstums, kā jau teicu, nepatīk.
Šodien skolā bija lekcija par mobingu (apvainojumiem klasesbiedru starpā) un es tā jauki izteicu pastrīdējos ar lektori un tas bija, jā, lol. Viņa sāka stāstīt par to, kas ir mobings (wtf, kālab to nevarētu pateikt latviski ar vienkāršo - apsmiešana, mēs taču visi zinam kas ir mobings un vispār tas ir stilīgi saukt vienkāršus vārdus anglicismos, tā visi stilīgie dara) un uzburdama burvīgu Andersena cienīgu pasaku "es apsmēju savu klasesbiedreni un viņa aizgāja no skolas, tāpēc ka mani neviens neapstādināja, BET ja mani kāds apstādinātu, tad noteikti tā apsmietā neaizietu no skolas, ak, maita es un maita pārējie, kāpēc tā". Un tad es tā jauki izteicos, ka nekas nemainītos un viss viņas sacītais ir bullšits (<>
Rīt ir skolotāju diena. Uzdāviniet lakstus savam mīļākajam skolotājam, vismaz vienreiz gadā ieprieciniet viņus. ^_^
Etiķetes: mobings
