Forget your running, I'll find you.

Šis būs garš raksts un es šaubos, ka interesants. šodien bija smieklīgi ar K. aizbraucam uz mojo-jojo. aizejam (nē, aizrāpjamies) uz ceturto stāvu, nolādējam cilvēku, kas izdomāja kāpnes, apmaldamies pa ceļam, ieejam iekšā... un te nu tas ir. mana sapņu darba vieta, goda vārds. Sēž divi jaunieši pie datora, blakus stāv alus pudele un riekstiņi, visa istaba (nekā citādi to nosaukt nevar) ir piekrauta ar mantiņām. sprāgstošām, sitošām, lielām, mazām. Whaah. Tad es nosaucu savu pirkumu, čalis atnes man mantiņu, pasmaida, iet atpakaļ pie datora. iedodu naudu. viņš vēlreiz pasmaida, iedzer alu. nu, lielisks darbs. pats galvenais, ka starp divām darbībām seko alus iedzeršana. tad aizejam līdz origo. šausmīgi dusmojamies uz sauli un ielām un ceļu un visu, kas nekustas. bija jāiet desmit minūtes, aizejam līdz origo. ieejam accesiorize, atrodam ideālu dāvanu - "ahoi sailor" apakšbikses. (pirms tam, protams, izvandot visu un liekot pārdevējai bīstami šķielēt) nopērkam stenderī ziepes, drogās švammi. ieejam rimī, sapērkam končiņas ar kolu un izdomājam aplīmēt kasti ar tām. tad atcerējāmies, ka nav kastes, lol. prieks un līksme - rimi strādājošajai tantiņai (gaļinai, dubultprieks, mans mīļais vārds) bija tukša "laimas" kaste, ko es uzdrošinājos aizņemties uz neatdošanu. pēc tam gan mums piesējās apsargsieviete bakstot ar rāciju kastē un pārliecinoties ka tā ir tukša (bet, LOL, kurš zagtu pilnu laimas kasti un stāvētu rindā pērkot mambas končiņas. loģika, kur tu rodies) tad braucām pie manis. pa ceļam satiekam ex angļu valodas skolotāju, pasmejamies par viņas seju (kā vienmēr, gluži kā ar traktoru pārbraukts pāri viņas galvas priekšdaļai), es iebakstu kādas desmitreiz blakusstāvošajam vīrietim pa celi ar kastes vāku, tad aizejam pie manis, sākam līmēt kasti. tagad gan tā izskatās pēc sūda. nu patiešām man žēl, ka tik labam cilvēkam jādāvina tik neizdevusies kaste. Bet nu paša rokām meistarots. Ok, K. rokām meistarots, es tikai sūdzējos, smējos un griezu avīzes. Un tikai septiņos es izlasīju Elīnas sms par to, ka viņa gribēja braukt līdz. Es atvainojos patiešām. Mans winamps totālo jūdzas, tas met ārā kaut kādas sūdīgas dziesmas, pārsvarā lady gagu, ko man kāds lūdza nolādēt, man jau apnika katru reizi pārslēgt, ughh. un tagad man skan 50cent, tas ir totāli neforši. 

Man jau divas minūtes vecāki zvana durvīs, lai es viņus ielaižu, bet es tikai pagriezu amy winehouse skaļāk un tagad man pa visu dzīvokli bauro back to black (beidzot kkas nePoPsSiIgZs) Man slinkums celties. Nu, ok. tagad jau es esmu viņus ielaidusi ar totālu wtf bija tas? sejas izteiksmi. man patīk aizbildinājums: "bet es nedzirdēju..."

Man ir kaut kāda imunitāte pret sauli. Jau ceturto dienu pēc kārtas biju pie ūdens un sauļojos, bet no brūnuma/sarkanuma ne ziņas ne miņas. Ja neskaita, ka vakar apsvilināju, kaut kādā veidā, dibengalu, lol. Pie velna, es atkal nokavēju simpsonus. Es vienmēr nokavēju, nekad nevaru tā normāli paskatīties viņus. Bļoda. Jau četras nedēļas tā vien taisos to izdarīt. 

Šodiena bija pēdējā diena, kad varēju jauki braukt uz haļavu ar autobusu. Tagad manas braukšanas kartiņas termiņš ir beidzies un nav forši. Es jau pieradu ripot jebkur, kur autobuss aizved. Točna nav jauki.

Man šodien gribas pastāstīt pilnīgi visu, tāds stāstāmais garastāvoklis uznācis, bet es pat nezinu ko vairs. Tikko apēdu persiku jogurtu, ko nopirku uz jūrmalu, bet aizmirsu apēst, kas vispār ir neraksturīgi man. 

Manā dzīvoklī šodien nav karstā ūdens. it kā tādā svelmē nevajadzētu karsto ūdeni, bet zem tā ledusaukstā es nevaru mazgāties. 0_o Kurš būtu domājis, ka aukstais ūdens ir tik auksts. Ne jau es. 

Atā, začuki. 

pārsteigumi nāk, kad tos vismazāk gaida.

Nu, šis ir oficiāls blogs Elīnai, jo viņa sāk sūdzēties par garlaicību un kārpu veidošanos nabas rajonā, tāpēc tomēr, es kaut ko uzrakstīšu. Eām. Es vakar biju četras stundas bolderājā, tad četras stundas vandījos ārā ar Elīnu, ēdu saulesziedu sēkleņus (40 gramu to ir sasodīti daudz, pierādījās!) un risināju, khemm, savas problēmas, kas īstenībā nemaz nav problēmas. Man ir nedaudz satraukums pašlaik, tāpēc nekas sakarīgs no pirkstu galiem ārā nenāk. ;D Vakar bolderājā mums ar K. kantēja kaut kādi krievi, piedāvāja pavadīt, (un es sapratu, ka nemāku atšūt cilvēkus) bet nu kad mēs prosta aiztināmies, viņi pirmās divas minūtes sekoja, bet tad iegrima sarunās, smiltīs un alus pudelēs. Vispār, mistika. autobuss, kas iet UZ bolderāju velkas par 10 minūtēm ilgāk, nekā tas, kurš brauc atpakaļ. magic happens all the time. Šodien man pusdienlaikā ieplānots braukt uz mojo-jojo, ņemt ārā savu dāvanu, tad uz tirgu, tad uz mājām, tad printēt, tad līmēt. Bet pirms tam man ir jūrmala. ^^ Happyhappyhappy. Par cik mans internets atsakās normāli strādāt, man nav iespējas ielikt kādu jauku avataru. :/
Cik atceros, Ilvija šodien būs homijā, ar to arī viņu apsveicu.!

Heal the world.

diena sākās ar šoku no paša rīta, jā, tas pats, kas visiem pārējiem mirstīgajiem - MJ is dead. R.I.P. Lai arī viņa mūzika man bija tāla un tā pa īstam es dziesmas noklausījos tikai šodien - jebkurā gadījumā viņš, lai arī nomelnots un aprunāts pedofīls, dzimis melns, miris balts, ir pop karalis. Viņam nav līdzīgu, pat es atzīstu. Popmūzika manās acīs ir tas pats, kas cērmju pūļi kuņģī, bet viņa dziesmas ir something special. Maikla nāve noteikti ir visaprunātākais notikums šogad, ejot pa ielu tā vien dzirdu pārsteigtas balsis aprunājot viņu. Es gan neatbalstu visus blogus, kuros rakstīts i love you, michael, jo tas ir nedaudz slimi. Jūs mīlat tikai viņa balsi, viņa dziesmas, viņa kustības, bet ne viņu - neiepazītu, tālu skatuves cilvēku. Jebkurā gadījumā, neko sliktu par viņu nevēlos teikt, jo leģendas nav vērts melnot, gana tas jau darīts, kad viņš dzīvojis, atcerēsimies viņa ieguldījumu, nevis postu. ^^

Par mani runājot - mana dzīve rīt kā kravas vilciens pa mierīgām sliedēm, nekādu īpašu notikumu. Šodiena ir retā harmoniskā diena manā dzīvē, es klausos MJ dziesmas un lasu, un rakstu, un runāju, un debatēju, un smaidu - ir pietiekoši labi. 

Tears come and go, just like people as we know.

Beidzot ir pienākusi vasara par kuru es sapņoju jau, ēam, pusgadu. Šodien ķēru saules vilni jūrmalā, rīt ķeršu bolderājā, aizparīt engurē un svētdien man ir plānots velotrips, bet es zinu ka daļa no šiem plāniem nemaz nenotiks, par ko es varēšu gausties visu atlikušo vasaru. Man piedāvāja darbu kaut kādā ūberkūl firmā, kurā neko nevajadzēs darīt, jo pašlaik krīze un nevienam neko nevajag kancelejas preces, tikai tukliem berneļiem, bet anyways, viss apmierina izņemot DATUMUS. Viss jūlijs. Pēc māra grigaļa prognozēm jūlijs solās būt silts, pie velna. Bet darbs līdz diviem. Tātad trijos mājās un četros jūrā. DAMN, dzīve nav taisnīga, bet jūs to jau zināt. Man ir litrs piena visam vakaram, kas ļoti priecē. Vasaras obsession - piens, zemenes, jūra. Vispār, vairs nekas nav tā kā es gribētu, jo ja būtu kā es gribētu, nebūtu tā kā ir tagad. Jāņi pagājuši, tagad dienas vairs nebūs garas, bet toties saulainas gan. ^^ Lai vai kas man tur ar viņu nenotiktu, es tik un tā esmu diezgan priecīga. Un tur jau tā lieta, ka nenotiek nekas, bet lai paliek. es nevaru zināt, kas būs rīt un parīt it īpaši.   

We're standing on a tiny ledge, before this goes over the edge

Šodien ir kārtējā nekonedaru sestdiena, lai arī man ir jādara. Man jāputekļsūcē, (kā tas vārds vispār rakstās? O_o) jāmazgā trauki, jākārto istaba, jāpalīdz vēl un vēl, bet man ir totāls mīkstais šodien. Vienīgais ko es izdarīju ir: 

• nometu dažus knaģus no balkona
• aizgāju līdz veikalam
• izkarināju veļu
• kārtoju datoru

Tas ir savādi - es kārtoju datoru, kurš man ir tikai vienu gadu, bet 85% jau ir aizpildīti. Laikam būs jādzēš savus mūzikas tūkstošus. :( Jau rīt varēšu doties, uz kā izrādās igauniju (pie velna, ar vecākiem un bez kaimiņiem, kas padod alu) un tur pieliet savu māgu ar alkoholisko miežu tēju. ^^ Jāņi laikam ir mani mīļākie svētki (lai arī mani nesauc līguCis & janka), jo tajos var dzert uz nebēdu, pierīties un tad vēl svilināt pēcpuses ap ugunskuru. Kas var būt jaukāks par kūpinātām biksēm. Es kādu gadu gribētu nosvinēt jāņus totālākajā guberņā ar draugiem un ģitāru, un šašliku, un alu, un visu pārējo, kas pieklājas. Ņamm. žēl, ka igaunijā nebūs jauko jelgavas kaimiņu, kas dod alu caur žogu un šašliku met pāri. Noteikti blakus dzīvos kaut kādi īgni pensionāri, kas radikulīta mocīti izbāzīsies pa logu un bļaustīsies. 

shit

totālā dirsā viss sagājis, es nezinu vairs kas un kā būs. visu šito es gribu izdzēst. =/ kāpēc, kad viss ir kaut nedaudz labāk, mana dzīve noslīd VĒL uz leju. 

Neviens neklausās, līdz Tu pieļauj kļūdu.

Es tagad uztraucos pat vairāk nekā vajadzētu, bet vispār man iet labi. Ja es uzzināšu, ka līdz maniem vecākiem nekas neaizgāja es būšu ļotiļotiļoti priecīga. Šodien pabiju kino - drag me to hell. Akdievs, es šausmīgi nobijos, tur tie pēkšņie mirkļi, kukaiņi, vemstekļi, akdievs. Bet bija smieklīgi, vismaz kad visa zāle bļaustījas āh, ooh, ouu, es smejos. Nu, protams. Iespaidīgākā šausmene, ko šogad esmu redzējusi, tiešām. It īpaši FC, ar efektiem. ^_^ Man ir totāls stress, lai arī es pat nezinu par ko. It kā tādam nevajadzētu būt, alles ist gut, abēr zemapziņa saka, ka būs sūdi. Šodien ir stresdiena, vispār, tas nav labi. =/ Visu laiku klausījos she wants revenge un pink un man tā viegli palika, tā ir mana miera mūzika, i guess. Tad vēl es iztulkoju sapni par šausmīgajiem tetovējumiem (krāsainas garenas, horizontālas, platas strīpiņas visas kreisās rokas garumā un kautkas senlaicīgs uz potītes)  un rezultāts... hmm, tas dictionary saka, ka es vēlos atšķirties no masas un izsprukt, un ka man būs kaut kādi lieli lēmumi no kuriem viegli neatkratīties. Ja Tu nevari sazvanīt vecākus ir ļoti dīvaina sajūta. Man piemēram ir slikta. Jau divas stundas mēģinu dazvanīties, bez panākumiem. Tas ir very strange.  

PIEDOD, ELĪN, KA NEATNĀCU LĪDZ UZ IZLAIDUMU! ;*

Tikai laimīgie paļaujas uz veiksmi, pārējie cer uz nejaušību.

vairs nav tik forši kā bija pirms dažām stundām, bet nu neko, whatever.  Šodien aizvilkos līdz bolderājai, satiku Tomu, tad aizvilkos līdz mežam, saēdos popkorna un garšīgu piena šokolādi, paldiesdievam, vismaz runāju ar K., tad aizvilkos līdz mājām, skatījos sereālus, sastrīdējosarvienučali un tagad esmu total unhappy. Nu, neveicas. šajā mirklī es kārtoju skapi un cenšos novērsties no dilemām. Es brīnos pati par sevi, es pārrāvu attiecības ar TIK daudziem pusdraugiem, četriem tikai pa mēnesi. Esmu diezgan šokā, bet nu vai nu viņi atgriezīsies, vai nu viņu vietā nāks labāki. Vismaz tā man dažkārt saka. Un tagad man sasodīti salst. >_>

Pink - i dont believe you

Vairums cilvēku, kas uzskata, ka nesaņem, ko pelnījuši, saņemot ko pelnījuši, būtu nepatīkami pārsteigti.

Mana karma ir apduļķojusies un no deguna pil čakru neapmierinātības zīme. Jā, man ir iesnas. Es tikko biju izgājusi no sava united hūda jelgavā un sajutu, ka kaut kas nav labi. Lai arī es ceru, ka tā ir liela jo liela alerģija, man ir sajūta kā ar iesnām. IR šausmīgi dīvaini, goda vārds. Tagad vasarā iesnoties. Pfffff. Jā, esmu savā lielajā hūdā jelgavā un svinu tantes jubileju ar daudz skaistiem vīriešiem (diviem kaķiem) un daudz alkoholola (vienu bezalkaholisko aliņu) un vispār man iet jautri. bet nē, pie tantes es neiešu, labāk turpināšu bojāt redzi, līdz acis izkrīt no acāboliem. Tadvēl es iztulkoju savu sapni, kas solās būs par 100% labāks nekā visi pārējie manā dzīv iztulkotie, bet tā kā man dzīvē viss ir otrādi un veiksme ir tikpat bieža cik sniegputenis tuksnesī, es šaubos uz kaut kādu lielo luck. Vakar biju boulingā, man gandrīz nokrita pirksti, akdievs, tas bija sāpīgi. Bet nē, viss beidzās diezgan laimīgi. cik nu tas varētu būt. Tagad es lasu mojito receptes un ļoti, ļoti, ļoti gribu viņu dzert. ^^

prodigy - omen

 

Я всё отдам за тебя. А вот ты отдашь? Я не предам никогда, а вот ты предашь.

Kārtējā sestdiena, kārtējais lietus, kārtējās pārdomas, kārtējās lietas. Kārtējie cilvēki apkārt staigā, kārtējās domas pārsteidz un satrauc, kārtējā sajūta, kārtējās lāses, kārtējās asaras, kārtējās sāpes, kārtējie zvani un kārtējie stāsti, kārtējie solījumi un kārtējie glāsti. Kārtējās smiltis, kas iebērtas somā, kārtējais cilvēks, kas allaž nav omā, kārtējais sētnieks, kas ielu tīra, kārtējā nopūta, kārtējā kafijas krūze viena, kārtējā sestdiena, kārtējais lietus, kārtējās pārdomas, kārtējās lietas...

Manā dzīvē sāk iestāties galīga rutīna. Kaut kas notiek, kāds krīt, kāds ceļas, kāds izlaižas, kāds iestājas skolā, bet es... es? es stāvu uz vietas. Varat apskatīties manu galeriju (xoxo, reklāma) te, lūk!

 

Labot var visu, izņemot sagrautas ilūzijas

Šodiena bija sasodīti gara. Sākumā mēs ar K. aizgājām pie elīnas. Tad sēdējām, runājām un tad gājām prom. XD Tad satikāmies ar viņas kaimiņieni, ļoti draudzīgi pastrīdējāmies, nosaucot viņu par pedofīli un aizejot prom, tad pa ceļam pie manis, man piesējās kaut kādi sīkie, iedeva čupačupsu (yay), bet tad brutāli pieķeroties pie rokas nelaida mani prom. Nesāc sarunu ar svešiniekiem. Ar bērniem arī nē! Viņi ieķerās tavā rokā, kož, skrāpē, atņem aprocītes, izstaipa kapuci un lūdz palikt un tad Tu viņus pasūti vietā kas sākas ar na un beidzas ar huj un tad viņi prasa, ko tas nozīmē un tad Tu skrien prom, jo sist (griezt, šķaidīt, pamest zem mašīnas, nomest no tilta, noslīcināt, noindēt, pakart, pārgriezt rīkli ar zobu diegu, likt ēst zāli, durstīt, nogrūst no balkona, nosist ar grāmatu, izdurt acis, piedzirdīt līdz nāvei) viņus nevari. =(  Man tikko iesāpējās scaffolds. Turklāt tā diezgan pastipri. Shitttttttty.

Tad mēs braucām uz daugavu, peldējāmies līdz potītei / celim, šļakstījāmies, runājāmies, ēdām neveslīgu pārtiku, dzērām pienu, smējāmies. Tad mums aiz muguras piesēdās kaut kāds pusmūža vecis. Pēc pusstundas viņš novilka peldbikses un sāka masturbēt.  Okay, jā, cilvēks ar novirzēm, bet kāpēc to jādara tādā tuvumā bojājot skatu. Aizej krūmos un spodrini raķeti cik tīk. Tas nav normāli, varbūt es izklausos ļoti bērnišķīga, bet manās acīs un TIK atklātā vietā, kur apkārt staigā bērni, māmiņas un arī mēs, galu galā, tas ir pretīgi. Piecus metrus nostāk bija krūmi, aptuveni metru augsti. Jā, viņš bija iemesls, kāpēc aizgājām. Izolēt un kastrēt!   

Sveicinu sekotājus, lai jums jaukas brīvdienas && friday! 

Would you sell your soul to live your dreams out?

manu tagadni var raksturot tieši tā - diāna: es tikko atgriezos no 20km velotripa, esmu baigi priecīga un ēdu zemenes. Vispār, es apņemos (nu vismaz mēģināšu) nobraukt katru dienu 20km (ja vien nebūs sniega vētras or smth). Bet tiešām tā IR forša sajūta braukt pa to taisno ceļu un apdzīt sažuvušus pensionārus, kuriem nevar saprast vai čīkst viņu kauli vai velosipēdi. Dīvaini, bet man enerģiju dod nevis kaut kāds super ritmiskais gabals, bet gan: good charlotte dziesmas, tās līriskās! nu, okay, vislabāk bija braukt pie "gym class heroes - clothes off" (baigi labi) &&& nomy ātrajām dziesmām. bet pirmajā vietā good charlotte. tad vēl mcr pirmais albums ir tīri labs. vispār, forši ieslēgt, lai skan visas dziesmas (manā gadījumā 641) un tad brīnīties, kādi brīnumi tik neskan (aiz nomy-cocaine skan lady gaga, aiz  mcr - i dont love you skan jon lajoie and so on). Rīt sola pērkonnegaisu un tas apliecina, ka mana hiperapņemšanās izgāžas. >_> es aktivizējos sekoman'ā. man pat patīk vairāk nekā twitterā, lai arī pēc izskata sekoman sucks.

Ēd zemenes, cilvēk! tas ir garšīgi un balina zobus. ^^  

over my head

man pēdējā laikā ir apnicība no mūzikas, es biežāk baudu klusumu, kad sēžu pie datora. Vismaz, no šodienas. XD Man ir labs garastāvoklis, man vajag aizbraukt uz bērnu pasauli (nopirkt pīrsingu), man nav ko darīt, es cepu grauzdiņus tagad un žāvājos pēc katra uzrakstītā vārda. Tad vēl es sāku lakot nagus un tomēr ieslēdzu "The Fray - over my head" un klausos jau bez apstājas. Es sāku lasīt dr.lv "parunāsim?" sadaļu, mani pat ieinteresēja. Agrāk pieturējos pie orb.lv blogiem, tie mani saista, izlasu vienu, otru, trešo, bet nekad nekomentēju. Es vispār nekomentēju, tikai dažiem draugiem bildes. Man nepatīk fake "labi izskatās" vai arī tieši otrādi "briesmīgi izskaties". Virtualajā pasaulē es savas domas paturu pie sevis, lai visiem priecīgs prāts. That's the way I am. Jau kādu pusstundu paralēli čatiem es aizrāvos ar postsecretu skatīšanos un lasīšanu. Klusums gan vairs nav, jauna obsession the fray - she is. 

please

Šī ir visstulbākā sestdiena šogad, goda vārds. es darīju pilnīgu neko, divreiz vienatnē izgāju ārā (abas reizes uz veikalu, pēc puķpoda un žurnāla) Man tā arī nesanāca skatīties the reader vakar, es sāku  šodien, bet tad aizrunājos, izslēdzu skaņu un atcerējos, ka filma iet, tikai kad aizgāja titri. Nu damn. es visu dienu dzeru kefīru, lasu, rakstu, drukāju, pārrakstu, čatoju. Jūtos galīgi mobila un nejūtīga, man pietrūkst sabiedrības sarunu. Un krekls man vispār ir kā nopīpētai mājsaimniecei - ar pīlēm. *iedzer kefīru* Es gribu iegūt sev daudz paziņu, ar kuriem iet ārā, jo pašlaik mans loks ir neglābjami sarucis, es vienkārši esmu needable pēc viņiem. :/ + Man ir atkarība no she wants revenge, es klausos no rīta, pamostoties, aizejot gulēt, pusdienlaikā, ejot, skrienot, guļot. Esmu notērējusi daudz naudas. >_> šodiena galīgi nav jauka diena, es atklāju tikai kaut kādus sliktus faktus. Es pamanīju, ka rakstu blogu jau sesto dienu pēc kārtas un tas laikam ir mans personīgais rekords. ( STUPID ON tad es noteikti nozudīšu uz mēnesi, man būs pagrimums, depresija, es ēdīšu rolton zupiņas un skatīšos mīlas viesuli un tad es atkal parādīšos, kad mani vairs neviens nelasīs (nu, kaut gan, pašlaik jau arī gandrīz neviens nelasa, tikai +/- 2 cilvēki), bet ap to laiku, kad es būšu ārpus padibenes, jau tie paši divi cilvēki būs pievienojušies kaut kādam emuāram "sadzīves preces", "konfekte uz kociņa" vai " mājas mīļās mājas" un par mani vispār aizmirsīs. es ceru, ka tādi emuāri nepastāv, jo es tos izdomāju un ja kādu aizskāru, damn būs jāpakarās. Principā jūs visas šīs iekavas varējāt mierīgi izlaist un tagad domājat, ka esmu aptaurēta un vēl pēc mirkļa iziesiet no datora ar galīgu watafak. nujā, STUPID OFF) 

Jauku vakaru, neņemat mani galvā. (ja kāds vispār ir izlasījis tiktāl. XD)

i wanna fucking tear you apart

man jau dažas stundas skan 'she wants revenge', es ēdu medu un meloni, pa laikam bīdu mēbeles un sarakstos ar sabiedrību. Tuvākajā laikā plānoju noskatīties The Reader sakot, ka laba filma. Man ir pilnīgi pazudusi dienu skaitīšanas sistēma un, kad izrādījās, ka rīt ir sestdiena, es galīgi nepriecājos, jo man ir vienalga. Manā repertuāru kolekcijā ir 35 repertuāri, no kuriem trīs ir dubultā. Visi gan ir no parex plaza. Ja kādam mirstīgajam rīdziniekam ir kino repertuāri (nav svarīga valsts un kinoteātris), kurus var ziedot man, droši to dariet. Lūdzu. XD Šodien braucām ar K. uz alfu. netikām līdz tai. viss bija tā: 

es: braucam tad līdz alfai? *esam pirms stockmana*

viņa: moš nē, apnika braukt

es: nu, ok kāpjam ārā, ejam uz stockmana jumtu

viņa: labi, un uz origo.

Nuja, un tā mēs netikām līdz alfai. Kam negadās.

Es nopirku jaunu nozīmīti, uz tās ir Homērs Simsons un viņš saka supersvarīgus vārdus: "if something is hard to do, it's not worth doing". Tas teiciens kļūs par manu dzīves moto, brīnešķīgi. Es esmu galīga sliņķe, neko nedaru, maratonus neskrienu/nebraucu,  Vairs arī nedejoju, pff. Bet vismaz es sāku mācīties vācu valodu, kas man pašai par brīnumu, NEDAUDZ iepatīkas. Bet tikai nedaudz. Es pēdējā mēneša laikā neesmu neko nopirkusi, lai arī biju ļoooti daudzos veikalos (ja es saku, ka ļoti daudzos, tad esmu pabijusi visos rīgas veikalos) un das macht mir traurig. XD smieklīgi skan vāciski teikumi.

It's only just a crush, it'll go away
It's just like all the others it'll go away
Or maybe this is danger and you just don't know
You pray it all away but it continues to grow

wanna be anywere else

šodien biju kino, gāja diezgan smieklīgi. filma stulba komēdija, bet man ļoti patika. ^_^biļetes - lētas, popkorns kā parasti. It's okay, you know. satiku diezgan daudzus pazīstamos. Ar vienu no tām bija negaidīti. Kaut kā saraustīti, nervozi, nedaudzas sarunas, daudzi iespaidi. Ļoti saraustīti, gribētos labot, bet nu ir kā ir. ^_^ Stay vietā vakar skatījos 1408, nu ļoti iespaidīgi, goda vārds. Visu filmu noskatījos diezgan ātri, patika. Tāda žanra filmas mani saista visvairāk pēc stulbām komēdijām. 

Mani ietekmē tās priekšvēlēšanu kampaņas. Šodien Jaunā laika cilvēkiem iegalvoju, ka man ir 18 un pilntiesīgi varu balsot, njā, noticēja ar', iedeva telefonpiekariņu ar kaut kādu lupatiņu aizmugurē, piecas konfektes (ledenes), avīzīti, ko nevar par wcpapīru izmantot - par cietu. JL mani uzpirka virspusēji skatoties no četrām teltīm, kas mani pārliecināja gan ar "kampaņā ir daudz neprecēto", "varat uz mums paļauties" u.c. "esam baigie nariki un balso un es varēšu nopirkt sev motoroleri, jo tas ir mans darbs - dirst tev" tekstiem. 

Stulba sajūta - es varu braukt visur, kur RS autobuss aizved, bet nav ideju kurp. Jau nedēļu mocos ar apziņu, ka jābraukājas. XD Man ir strupceļš ar vienu draugu, bet nez vai tas vairs ir draugs, karočē, škrobīgi.

Lily Allen - LDN 

 If you always do what you always did you will always get what you always got.

What you see depends on what you're looking for.

Šodien pabiju olimpijā (pirms tam ikrīta sex and the city sērija), tad fiksi braucu mājup, tad skatījos 'the simpsons movie'un tagad taisos skatīties 'stay' un atklāju, ka filmas skatos pavisam reti. Dzīvs piemērs - Elīna. Dienas laikā viņa noskatās 2-4 filmām (četras gan retums, cik sapratu). Tas ir sasodīti daudz, es mēnesī nosaktos 2-4. Šovasar centīšos progresēt un skatīties filmas biežāk, jo man patīk process, kad es gaidu beigas, bet beigās nožēloju, ka neizbaudīju, un tad saprotu, ka filma bija laba/mēsls. Tad kādu mēnesi sūdzos, un tad atkal skatos ko jaunu. 

Šodien ļoti līst, un tas ir standartjūnija dienai atbilstoši, tāpēc es neīgņojos un man pat ir labs garastāvoklis. Kad braucu autobusā tajā iekāpa kontroliere, bet viņa neko nepārbaudīja. Vienkārši sēdēja un pļāpāja ar večuku blakus. Pfff, draudzīgs cilvēks, esmu vīlusies. Es gaidīju action, sviešanu ārā (man bija dētalons), bļaustīšanos, bet nē. Es sev sagribēju voodoo doll ,bet tās lupatiņas izrādījās dārgas, man pat pašai sagribējās uztaisīt. Nē, negribas vairs. *aiziet uz wc, pēc tam uz virtuvi, pastāv pie loga, pašausminās par laiku, apsēžas krēslā, pašausminas par nekārtību, apņemas sakārtot istabu, aizmirst apņemšanos*

sex and the city tradicionālā rīta sērija. Carrie: Maybe some women aren't meant to be tamed. Maybe they need to run free until they find someone just as wild to run with them.

Kādas vēl filmas jūs ieteiktu cilvēki?

when it was good

Man ļoti sagribējās lietu. Šodien 06:08, kad es aizgāju līdz balkonam un sapratu, ka līst ilgi jo ilgi stāvēju ārā un lūkojos uz tām lāsēm. pēc tam gan pusrītu nogulēju un pamodos desmitos, laikam. Man no rītiem šausmīgi nav ko darīt. Nu, okay, es pieceļos, aizeju līdz vannas istabai, mazgājos ilgi un dikti, apģērbjos, padzeru kakao, aizeju pie datora, nogurst acis, apsēžos uz dīvāna un garlaikojos. No 11:00 līdz 12:15 ir garlaicīgais dienas laiks, kad es griežu nagus, lasu angļu valodas pagājušā gada burtnīcu, skaitu kokosa skaidiņās uz rafaello konfektes, meklēju savas sprādzes, pārskaitu repertuārus (paldies, Elīn, par kārtējiem sešiem, forši un jauni viņi ir, atšķirībā no manējiem visiem), mazgāju veļu, laistu puķes, spēlēju kārtis pati ar sevi. XD Bet tad 12:16 es atceros, ka man jāiet ar Elīnu ārā, un tad 12:19 es esmu gandrīz gatava, un tad 12:24 es esmu gatava, bet tikko kā slēdzu ciet durvis atskārtu, ka kaut ko super svarīgu aimirsu, aizeju, nočakarējos, pagaidu kamēr uzvāras kanna, padzeru tēju un 12:28 domāju, ka pagūšu precīzi tikai tad, ja man būs helikopteris, bet tad es vieglā solī eju uz veikalu, kur sarunājām tikties, un izrādās ka viņas vēl joprojām nav, lai arī ir 12:37 un viņa nelietīgi kavē. Tad mēs aizgājām līdz bibliotēkai, kur man lika samaksāt precīzi 52 saņķikus (spēcīgs vārds) par to stulbo parādu. Nu, es paņēmu A. Bariko un domāju drīz sākt lasīt, jo ārā ir ir silts un drīz līs, un tas ir ideāls laiks lasīšanai. 

Es uzzināju, ka RS kontrolei ir jauni ancugi un viņi kā eksrpesīvas personas, kas noteikti neievēro, ka pusautobuss izkāpj, kad ierauga tumšzilos kostīmos baru pensionāru, tad tagad, viņiem ir košsārti kostīmi un viņi skatās vienmēr ar skatienu "mirsti, maita" un tikai retais pasaka "paldies", lai arī tas zemapziņā ir "mirsti, maita, divreiz". Vispār, cilvēki autobusos ir nedraudzīgi. Grūstās, skatās tā dīvaini uz blakusstāvētāja ausīm un nāsīm un tad pasmaida, vismaz iekšēji. 

Pašlaik es lasu informāciju par sabiedriskajām attiecībām un prātoju, vai kādreiz to varētu darīt, bet es tā arī nevaru saprast kas tas ir un ko tur jādara. Pagaidām es visvairāk gaidu mirkli, kad noies aleŗģija no sejas. Un galva man pārstāja sāpēt. Tā, lūk. ^^

Neapstājieties, ja jums ir labs garastāvoklis. Turpiniet darīt kaut ko patīkamu!

ja tantei būtu riteņi, būtu trolejbuss.

Šodien ir daudz brīva laika. Spīd saule, brīvlaika pirmā diena uun... man bija kursi. Jā, es sēdēju un mācījos šodien. Bet nenožēloju. Pēdējā laikā man to sauli nevajag. Gaisu svaigu nevajag. Alkoholu nevajag. Es nošķiros no sabiedrības daļas, kas skaitās normāla. ^^ Vispār, es piecēlos astoņos. Tad tīrīju pīrsingu, ēdu, skatījos seriālu, gulēju, izgāju uz balkona, izmazgāju savus šortus, lasīju kaut ko, atklāju ka man ir alerģija, aizmigu, aizgāju uz kursiem. Rīt gan es došos baudīt gaisa vilni ar kādu, kas ies ārā. ^_^

par to alerģiju - damn, es būšu ļoti dusmīga, ja izrādīsies, ka tā ir metālu. Vispār, man briesmīgi neveicas ar veselību, jūtos kā vecis no "trīs vīri laivā". Es apņemos nedzert mēnesi. Man tas nav vajadzīgs, dzert ir bērnešķīgi. Es nedzeru. ^_^

Sveiciens pirmajā jūnijā! esiet veseli!