NO WAY!

nedaudz par dabu, krīzi, mūziku un mani. nedaudz no visa, kas veido pasauli.

pirmdiena, 2009. gada 30. novembris

every time i rise, i see you falling

nē, nav forši. nav laba garastāvokļa, ziemassvētku sajūtas, neesmu piepildījusi savu wishlistu, ko sastādīju šim gadam, un nav arī tā, uz ko es ļoti cerēju. atļaujiet man šodien pagausties.
bet nē, nav nemazam tik slikti! es vakar sāku pildīt divdesmit trešo punktu višlistā jeb - izlasīt P. Coelhu - like the flowing river angļu valodā un kamēr man sokas tīri labi, un es ceru ka tāpat arī seksies [dīvaina vārda forma].
un vēl es cenšos noskatīties visas Simpsonu sezonas, bet man vienkārši, fiziski, pietrūkst laika, lai arī gribētos.
Un vēl! Es šodien sašutu ka brīvlaiks sāksies trešdienā. Un beigsies arī trešdienā. Tas ir dīvaini. Ļoti, ļoti dīvaini.
Ziniet, tas teiciens, "sievietei pie kājām var krist desmit vīriešu, bet viņa izvēlēsies vienpadsmito, kas stāv un raugās citur" ir sasodīti precīzs un pārbaudīts. Diemžēl.

Esmu apsēsta pašlaik ar šo:
placebo - passive agressive
ieklausoties vārdos un mūzikā, man tā vien šķiet, ka kaut kas šajā pasaulē tomēr ir perfekts. 


If you deny this
Then it's your fault
That God's in Crisis
He's over
Every time I rise I see you falling
Can you find me space inside your bleeding heart
Every time I rise I see you falling
Can you find me space, find me space

Etiķetes:

svētdiena, 2009. gada 29. novembris

i need someone to rely on

iespējams, nekas nav tik labi, ja pat tev iet labi.
offtopic, vienkārši mūžīgais jautājums kā iet? ir nokaitinājis. 
_________________________________________________________
šodien ļoti ilgi nogulēju un izjaucu savu iecerēto dienas plānu izdarīt dažādus darbus. tagad cenšos sarakstīt savu projektu vēsturē un izpildīt visus lielos mājasdarbus. 


skumji vispār. šodien ir pirmā advente, bet manās mājās nav ne svecīšu, ne vainaga. Man bērnībā ļoti patika dedzināt svecītes. Vispār, man ļoti patika kaut ko gaidīt. Pat tad, ja gaidāmais nemaz nebija gaidīšanas vērts. Man vienkārši patika gaidīt. Un es arī tagad gaidu. Daudz ko. Bet man vairs tas tik ļoti nepatīk. Es gribu arī sagaidīt. 
_________________________________________________________
lady gaga - bad romance ir sliktākais, kas noticis ar mūziku
__________________________________________________________
šodien es pavisam neorientējos laikā un šajā ierakstā ir daudz svītriņu
_________________________________________________________
vēl joprojām:
Kid Rock - roll on. 

ceturtdiena, 2009. gada 26. novembris

priecīgu komerciju!

Ak, decembris! Iespējams laimīgākais mēnesis pārdevēja gada ritējumā. Lampiņas, gaismiņas, svecītes, adventes kalendāri, konfektes, piparkūkas, mākslīgais sniegs un resni vecīši skatologos sarkanos tērpos, dāvanas un vēl, un vēl. Ojā, ir pienākuši gada viskomerciālākie un visizdevīgākie svētki, tirgotāji var mesties gavilēt.
Meklēdami dāvanas un klaiņodami pa apgaismoto pilsētu parastie cilvēki uzķeras uz skatlogiem un iegādājas faktiski nejēdzīgas lietas. Nopērk eglītes, piparkūkas, dāvanas. Tas viss, lai radītu "skaisto Ziemassvētku sajūtu", kas mūsdienās tiek panākta tikai ar naudu - kā jau viss, protams. Tad šis parastais cilvēks rotā savu māju un zvana draugiem aicinādams uz patīkamu Ziemassvētku ballīti. Daži pieklājīgi atsakās, aizbildinoties ar citiem plāniem un pieklājīgi pateikdamies par ielūgumu, pārējie gan solās ierasties. Tad šis parastais cilvēks iet uz veikalu un pirkdams salātus, mandarīnus un karstvīnu saprot, ka jāiegādājas arī disks ar simt labākajām Ziemassvētku dziesmām. Sacīts - darīts. Cilvēks dodas mājup un rotā to, uzstāda egli un sakarina tajā plasmasas bumbas, aptin ar virtenēm un ieliek savā atskaņotājā nule nopirkto disku. Tad sarodas šī cilvēka draugi un visi kopā viņi izliekas, ka labi pavada laiku. Varbūt neizliekas, vienkārši atzīmē šos svētkus ķeksīša pēc, jo tas ir modē - runāt par Ziemassvētku sajūtām, mīļumu un citām salkanām parādībām. Bet kas notiek šī parastā cilvēka sirdī? Nekas. Vai viņš ir kaut ko ziedojis? Nē. Vai viņš ir kādam palīdzējis? Nē. Ko viņš ir izdarījis? Nopircis dāvanas un ar laimīgu sejiņu uzdāvinājis to saviem tuviniekiem. Jēga? Tā ir pieņemts.
Cik stulbi.
Labākās lietas pasaulē nemaz nav lietas.
__________________________________________________

Faktiski, man nav iebildumu pret Ziemassvētkiem. Man vienkārši nepatīk, ka pirmssākumos esošie, gaišie svētki, Kristus atdzimšana, ir pārvērsts par tādu reklāmas triku un stila lietu.


otrdiena, 2009. gada 24. novembris

i've seen the rain, i've felt the pain.

labdien


faktiski nekas jauns manā dzīves ciklā  nav noticis. es vēl joprojām mācos un cenšos saglābt savas atzīmes un izlikties ka mācos.


šodien līst lietus, bet vēl ir saglabājies tas "ļoti silts un dīvains laiks novembrim". man ļoti patīk novembris. tas ir vistumšākais un garākais mēnesis, un gads vēl nav beidzies, un svētki vēl ir priekšā, un skolas krietna daļa jau aiz muguras. un novembrī ir superīgā piķa tumsa, un dienas ir īsas un ilgi var sēdēt rakstot, jo gaismā es nespēju uzrakstīt kaut ko. Ojā, man patīk novembris!



man par lielu prieku drīz sāksies krēslas vilnis, jo jaunais mēness nule tiks rādīts arī mūsu bedrē un es atkal varēšu smieties par meitenēm, kuras neapmierina savas dzīves un kuras piepuņķo palagus, un vada ar pirkstu pa edvarda bildītēm, kur gribētu viņam pieskarties, un kur skumji nopūsties 'man arī būs tāds puisis un es būšu tik laimīga...' ne visas Krēslas fanes ir tādas, bet kāda daļa noteikti.


Man tagad skan bimbājamās dziesmas, bet man nerauj uz to, protams, vienkārši ļoti jauki ritmi, un  forši piepilda klusumu. 

svētdiena, 2009. gada 22. novembris

parasti viss ir neparasti.

šīs dažas dienas, kurās nebiju rakstījusi man pagāja vienmērīgi. nelieli kritumi, vēl mazāki kāpumi. domas, tauriņi, dusmas, nomāktība. vakar ilgi gāju pa balasta dambi un ēdu piparkūkas un runāju ar labu draudzeni. diezgan tālu aizrunājāmies un aizgājām arī, bet nenosalām par brīnumu. pēc tam visu atlikušo vakaru klausījos mūziku, līdz atnāca tēva draugi un piedāvāja spēlēt kārtis. es neglābjami zaudēju pāris latus un tētis sāka smieties, ka man tagad ļoti veiksies mīlestībā. lai nu tā būtu, xoxo.

šodien no paša rīta kaļu algebru un lādēju mūziku, cenšos sakārtot datoru un galdu, bet man kaut kā neiet. un ķīmiju mācos. un angļu valodā rakstu eseju.
es izliekos ka to daru, īstenībā es tagad vienkārši klausos rokenrolu un ēdu šokolādi. Šodien no rīta skatoties VH1 tur sāka rādīt Kid Rock - roll on un man TĀ iepatikās, ka es nolādeju visu disku, hihi.

ceturtdiena, 2009. gada 19. novembris

party all the time

tikko nomainīju sava emuāra izskatu un, manuprāt, tas ir smieklīgs, bet kopumā izskatās neparasti, ne? pagājusī diena kopumā ir tīri normāla  vispār nekāda. nekas nenotiek. dienas action - es pazaudēju savu ģeogrāfijas atlantu un būtu jauki to atrast, jo tur bija salīmēti špikeri, bet noteikti tas ir nozudis ar galiem. rīt ir kaut kāds stulbs kontroldarbs fizikā par tēmu, kurā kontroldarbu nav jēgas sastādīt, bet impossible is nothing īpaši priekš MiniVina [garš stāsts, īsāk sakot, mans fizikas skolotājs izskatās pēc maza Vina Dīzela, tāpēc viņam ir iesauka minivins.[bet vispār ļoti stulba iesauka :D]]. 


Pašlaik skandinās black eyed peas jaunākais albums, kas, protams, ir dīvaini, bet viņu mūzika man atgādina laikus, kad zāle bija zaļāka un lētāka. [jeb +/- pirms 3 gadiem]  Šodien audzināšanā mana klasesbiedrene saskaitīja, ka līdz Ziemassvēkiem atlikušas nieka 33 dienas un tas nav forši tādā ziņā, ka mana liecības atzīme ģeogrāfijā un algebrā neizskatās tāda, kādu esmu to iecerējusi redzēt, bet ko nu tur darīt. 




Man vakar ielija tāds patiess prieks sirdī. Kad gāju pa Vanšu tiltu, ap diviem, man pretī nāca cilvēki ar karodziņiem rokās un piespraustām lentītēm karoga krāsās, un bērni vicināja rokās karodziņus. Kaut vienā dienā latvieši spēja atslēgties no krīzes, un paskatīties uz visu no gaišās puses. tas bija ļoti jauki un nepierasti manai skeptiskajai acij. Vakardiena vispār bija jauka un arī - par prieku visiem - silta.




black eyed peas - party all the night


If we could party all night
and sleep all day
And throw all of my problems away
My life would be easy

trešdiena, 2009. gada 18. novembris

Placebo effect

kā jau vakar solīju, apskats.

Atnākdama dažas minūtes pirms koncerta un apiedama apkārt, godīgi sakot, nelielajam pūlim es satiku dažus paziņas. pēc pārmītiem vārdiem es izvēlējos iet vienatnē, nevis ar viņiem un aizbildinādamās, ka iešu pie "savējiem" iemuku pūlī. tomēr vienatnē iet uz koncertu ir tāds foršs fīlings.
tikdama arēnā ieņēmu labu vietu tuvu skatuvei. bet manu prieku izbojāja divas krievenes. es neesmu nacionāliste, respektēju visas tautas un rases, bet, piedodiet, vakardienas 'meitenes' mani izsita no sliedēm. ar tekstu "zabēej" viņas sāka tirināties, vienā rokā turot alus glāzi, otrā cigareti, kāpjot uz kājām un bļaustoties, es izvēlējos pavirzīties pāris metrus nostāk. un labi vien ka tā. kad aizkaitinātas fanes aizrādīja viņām - pretī tika saņemts "zebēej" un dūmu mutulis sejā. Miera labad pavirzījos un baudīju iesildītāju sniegumu, kas bija daudz labāks nekā gaidīju. Man personīgi, Expatriate patika. un vēl patika iesildīšanās ilgums. gana garš lai saprastu, ko viņi dara, gana īss, lai neapniktu.

pēc tam nāca Placebo, protams. baudījums, skanējums, balsis, iespaidīgums. es biju domājusi, ka būs labi. Bet TIK labi ? O, jā. man placebo jau patīk dažus gadus, varbūt tāpēc tas tik ļoti gāja pie sirds. ļenganas kājas, nobļauta balss, tulznainas rokas, nedzirdošas ausis. Lie-li-ski. Ko nu tur lieki izplūst garos tekstos. Tas bija nepārspējami. Brīnumaina atdeve no puišu puses. jāteic arī publika bija aktīva.
Aizejot tā vien galvā skanēja mirklim atbilstošais teksts:
Soulmates never die


Un kā patika Tev?

Etiķetes:

otrdiena, 2009. gada 17. novembris

cold light of morning

praktiski, man tagad nav ar ko iet uz Placebo, bet man tas ir kaut kā vienalga. pirms-koncerta noskaņās tagad skan viņu jaunākais veikums un nesen arī skatījos settlistu, kas patīkami iepriecina.

līdz šim brīdim, šī diena bija sasodīti forša, ojā.
 kaut kādu stundu, nemanot vēju, ar Elīnu gājām tā vienkārsi nekur, runājot, smejoties. man pat vienubrīd šķita, ka laika ir tik daudz. viss to četru skolas stundu dēļ. + tās pašas bija samocītas, bremzīgas, garlaicīgas. eh.

garastāvoklis tāds dīvains. vienubrīd man šausmīgi gribējās gulēt, tagad jau it kā pamodos.
visi pazīstamie slimo. eh.
noteikti rīt būs pēckoncerta-eiforijas ieraksts. ^_^
varbūt, ja būs laiks.

ar labu vakaru!

svētdiena, 2009. gada 15. novembris

Cilvēki nezina, ko vēlas, tikmēr, kamēr viņiem to nepiedāvā.

es vakar visu nakti lasīju Elsbergu. it kā tur nav ko lasīt, bet es izlasīju katru dzejoli divreiz, trīsreiz, piecreiz. es pat neatceros cikreiz, viņa dzejoļi ir ar labpatiku lasāmi. šodien staigājot es centos noķert savas lidojošās domas un tauriņus arī, bet viņi lido pārāk ātri. nenotverami.


dzērves lido uz vienu pusi
tāpēc veidojas kāši
bet kāpēc nelidojam
mēs paši
mēs paši
mēs paši




sestdiena, 2009. gada 14. novembris

es gribu tev iespītēt, es gribu tev iespīdēt. zem domīgo acu ēnām.

man ir absolūtākā garlaicība un faktiski man nav nekā ko darīt, bet nav jau arī tā, ka kaut ko gribētos. nesen uz tādas jaukas nots beidzu runāt ar Jāni un ik pa laikam iemetu aci televizorā uz 'dullo desmitnieku'. galva šodien sāp, nedaudz. aizčāpoju līdz bibliotēkai, paņēmu "Cīņas klubu", "Aiz robežām" un Elsberga dzejoļa krājumu. Ļoti ilgi izstaigāju visu un dzirdēju kā vecāki lamāja savu četrgadīgo meitu, jo šamējā vēlējās lasīt kaut kādu erotiku. ak, bērni. mani vecāki ir šausmīgi iegrimuši savā dzīvē un darbā un nav pamanījuši ka es jau divas stundas cenšos mācīties, kas maniem vecākiem liekas fenomenāli. man nesanāk pašlaik, nujā.

šodien sastāvu no tējām un ievārījumiem, sarunām un tādas dīvainas sajūtas. bet par to citreiz. garastāvoklis diezgan labs. tagad plānoju iet lasīt grāmatas. o, jā. galva gan vēl sāp, mjā.

"mans dzejoļu blogs" - coming soon.

tagad skan pozitīvās un optimistu dzīves dziesmas:
Jason Mraz - life is wonderful
The Killers - everything will be alright

lai jums life is wonderful, un ja tagad tā nav, tad - everything will be alright.

Etiķetes:

ceturtdiena, 2009. gada 12. novembris

soulmates never die

tagad ļoti moderni ir runāt par slimībām un gripām, un cūku gripām, un gonorejām,  un citām kaitēm, bet get a life. cilvēki mirst katru gadu. krīt no balkoniem ārā, slīkst, aizdegas, tiek nobraukti. tas ir normāli. bet kad cilvēks, savas vainas dēļ, nemazgājot rokas saslimst ar kaut ko - to sauc par nāvējošo cūku gripu un vidusmēra cilvēks iet potēties u.t.t. Jāpotējas Jums ir pret stulbumu, mīļie cilvēki.  Kāpēc jāuztraucas par niekiem, kas notiek katru gadu, uzpūstām mediju problēmām, pasauliski vitālām lietām. Nav jau atšķirības kādā nāvē mirt. Būt nobrauktam vai no gripas.
Ir atšķirība - dzīvot vai mirt?


ellīgi trakas dienas bijušas. skolā šodien bija koncerts, kurā jārunā, vakar lāčuplēša diena. Daudz ideju, realizētu un ne tik, daudz domu, nopietnu un pavisam ne, maz laika - noteikti.
es pašlaik līgojos mūžīgos regeja ritmos un cenšos pārvarēt milzīgo slinkumu, kas liedz ieurbties ķīmijas mājasdarbā, lai kā arī negribētos. No skolas es šodien atbraucu ap pussešiem un jutos tukša kā Renāra [klasesbiedra] galva. Pa ceļam klausījos What Have You Done [rock mix] un gandrīz pabraucu garām vajadzīgajai pieturai. putra galīga visur. uz ietves, galvā, dzīvē. nav forši.
Mana statistika [dr.lv] aug kā Beļska dusmas pret Dzintaru par to, ka viņš vairs nav populārākais cilvēks mūsu sociāli svarīgajā portālā - dr.lv.

Placebo - Soulmates 

Etiķetes:

pirmdiena, 2009. gada 9. novembris

man nesāp, man pietrūkst.

Par cik es ievēroju, ka blogā nesveicinos, tad - čau!


mūzikas atskaņotājs dveš ļoti saldas dziesmas, kas atmodina manī neesošo labsirdīgumu un liek mācīties patriotisko prozu ar sparu. laiks iet ātrāk nekā es cerēju un jau atkal ir pirmdienas vakars, un es atkal cenšos mācīties rītdienai. kas, protams, ir bezjēdzīga nodarbe.
Ilvija šodien lēsa, ka man ir balss kā pasaku lasītājām no interneta un mūzikas skolotāja mani nesauca vairs par edīti. ak, svētā laime.
vakarvakarā es skatījos koru karus un EMA un jābilst - kā viens, tā otrs man patika. Lai arī ikdienā es cenšos ignorēt 70% no MTV skanošās mūzikas, bet EMA es skatos vienmēr. Tas ir interesanti un tik neaptēstai būtnei popmūzikā kā man vispārīgā interese par šo stilu nāk par labu. EMA skatos jau ceturto gadu. Parasti skatījos +/- tiešraidi, šogad palaidu garām šo notikumu. Brīnījos tikai par to, ka jau otro gadu vada Perija. Man nekas nav pret viņu, man vienkārši nepatīk 'i kissed a girl'. Jābilst, sākuma mix ar šī gada labākajām dziesmām man patika. Nekāds dižais arguments, bet man tiešām patika.
Par koru kariem - skatos pirmo reizi, bet "Madonas Zaļais Meža Koris" mani aizrāva, ojā. Intelektuāls jautājums, kas, pie velna, ir Žoržs Siksna?

Man ir labs garastāvoklis, starp citu. + Saldās dziesmas nomaina kaut kas cits un foršs. [zemāk esošais]
Uz galda ir kārtība. Un galvā pamazām sāk nosēsties patriotiskā Skalbes proza. Un man deg ausis. Ak, atkal mani aprunā. Eh. Pietika jau autobusā krievlatvietes kaut ko ņēmās un runāja man aiz muguras, neapjaušot, ka es viņas daudz maz saprotu un ka ik katru mirkli varu atskatīties ar rupju tekstu uz lūpām. Bet nav vērts ar aborta atliekām runāt, lai mirst nepanākot neko.


I been sittin here just wastin time
Drinking, smoking, thinking, trying to free my mind

/Kid Rock - Wasting Time/ 


L is for the way you look at me
O is for the only one I see
V is very, very extraordinary
E is even more than anyone that you adore can

/Frank Sinatra - L.O.V.E/



svētdiena, 2009. gada 8. novembris

live more simply

sapnī man rādījās tas kā es sadraudzējos ar saviem ienaidniekiem un, ka es ļoti žēloju šos cilvēkus, un pamostoties man dažas sekundes pat likās, ka patiešām ir žēl viņus, bet - nē, protams, nē. ienaidnieki ir tāda interesanta pasuga, kuru ir jāmīl, lai tie neizmirst. izmirs - nebūs jēgas dzīvot, nebūs progresa, nebūs ceļa, pa kuru iet uz priekšu. Kā teica V. Čērčils: Tev ir ienaidnieki? Lieliski. Tas nozīmē, ka esi palicis nemainīgs kaut kur, kaut kad dzīves laikā.

No rīta, kā jau ik svētdienu, es uzrakstīju darāmo darbu sarakstu, kas šodien būtu jāpaveic. Tas sastāvēja no nepilniem 15 punktiem, kurus es lēni sāku īstenot. Visticamāk, tuvāko piecu stundu laikā būšu tikusi galā ar visiem, ja vien nenotiks kaut kas neparedzēts, kā tas parasti notiek.

man sāka apnikt visas dziesmas, kas man skan un tagad es klausos ļoti vecas dziesmas as my chemical romance, kas man patika pirms trim gadiem. es jūtos kā nostaļģisks pensionārs.

jāieiet vien mācīties. ņau.

Etiķetes:

piektdiena, 2009. gada 6. novembris

If things go wrong, don’t go with them

vakardien es uzrakstīju divus dzejoļus. divus. tas bija wow, jo pēc augusta man ir iestājies ļoti neradošs periods, bet vispār, forši. man patīk lasīt savus vecos dzejoļus un pārdomāt, kā jutos tajā mirklī. Kas patika. Kas riebās. Ko uzskatīju par labu. Ko par muļķīgu. Dzejoļos ir sava veida atmiņas, kuras uz papīra izliktas šķiet tēlaini, bet ieurbjoties - kaili kā ielas meita, atklājot visu, kas pieder. (neko citu man rakstīt nesanāk, bet es jau nesaku, ka dzejoļi sanāk, vienkārši patīk) 
arī šodien ejot pa zolitūdi un baudot fīlingu, kad tev aiz muguras spļaudās krievs trīssvītrenēs, melnā tumsā, man burtiski skanēja galvā rindiņas:
Viņa dejoja vienu vasaru,
Vēsās naktīs un rītausmā,
Es to stāstīju vienu vakaru,
Rakstot uz papīra, pustumsā
Galīgi dīvainas. Un tālāk nerakstās, uz šīs nots apstājās. *pievieno mapītei nepabeigtie, kas sāk krāties un apdomājas par kādreizēju šo visu dzejoļu turpinājumu.*

Man ir jāiemācās Skalbes prozas gabals, precīzāk, jāiekaļ divsimt vārdus un jāmāk neapdirsties skolas priekšā. Vēl ir kaut kādi daudz mājasdarbi, kurus mēs ar Luīzi tikko, daiļrunīgi nolamājot katru, pārskatījām un sastādījām sarakstu.
Laiks iet ātrāk nekā es cerēju un jau ir deviņi. ap šo laiku man patīk sākt mācīties vai rakstīt. bet rīt ir sestdiena. ou jē.

Mr Hudson ft The Library - There Will Be Tears
Radiohead - creep [acoustic]


i can't be there with you but i can dream


i still dream

OH NO! i stubbed my toe
crack comes the pain like a bullet
but at least it goes, not like us



superīgas dziesmas. 
superīgas brīvdienas!

Etiķetes:

ceturtdiena, 2009. gada 5. novembris

Ļoti vienkārši. Pieņem pasauli tādu, kāda tā ir. Kāpēc brīnīties un sašust?

desmit minūtes gulēšanas var uzlabot garastāvokli par simtastoņdesmit procentiem, patiešām. tikko gulēju klausoties džezu un pieceļoties man bija tik labs garastāvoklis, ka sāku rakstīt blogu. [tas šoreiz 'čau!' vietā]
dienas skrien, nē, tās auļo. es nespēju dzīties līdz, es vienkāršu ļaujos virpulim. it kā rīts, atkal vakars. pa kuru laiku - nemanu.

kad izgāju kāpņu telpā es gribēju ticēt, ka tas, ko redzu ir ilūzija un tuvākajā laikā vienkārši pazudīs. bet tomēr nē. tas izrādījās īsts, taustāms sniegs, kuru neapmierinātie sētnieki-pensionāri cenšas aizslaucīt no ietves un murkšķot sev zem deguna kaut kādus krievijas hītus virpuļo ar slotu rokās pa manu urlu rajonu.
ak stulbais, acīs krītošais sniegs! man prasās baseina brilles, lai netraumētai pārvietoties pa ielām. un vēl tās pikas no visām malām, kuras raida sākumskolas līmeņa bērni izklaidējot savas mandeles lieluma smadzenes. nav neviena iemesla, lai man patiktu sniegs. es uzrakstīju rindkopu vadoties pēc principa - rate it even if you hate it. skaisti.

pēdējā laikā man bieži sāk zvanīt ome un uzdod man simtvienu jautājumu. nav jau tā, ka man nepatīk mana ome, bet tas ir dīvaini. tieši otrādi - man omes patīk. viņas vienmēr rūpējas un uztraucas, un uzskata savus mazbērnus par lieliskuļiem, jo vienkārši neko nezin par viņiem. bet, labi. ir jau labi. un vēl labi ir tas, ka uz rītdienu nekas nav jāmācās, rīt ir piektdiena, rīt ir haļavās stundas + angļu valoda un matemātikas vēsture, literatūra un vēsture. Ak, lai Dievs svētī cilvēku, kas salika sarakstu tik ideāli un prasmīgi - ar apziņu, ka piektdienās uz skolu nāk par 15% mazāk zinību alkstošo.

man iet miegaini, pavisam. tagad džeza vietā jau skan Camera Obscura - French Navy
izgulieties!

Etiķetes:

trešdiena, 2009. gada 4. novembris

Nav nozīmes, kuram ir taisnība, svarīgi ir tikai tas, kurš paliek pēdējais.

šovakar es pēcpusdienā skatījos seksa un lielpilsētas septīto sezonu un smējos, ojā. satiku jāni, parunājāmies, nosalu ļoti, gāju uz mājām. skatījos seriālu. un te nu es esmu.
man skan robija viljamsa lovesonga mijoties ar 'all i want for christmas is you'.
es jau sāku piemierst, ka pavisam drīz jau būs Placebo. Oh Mein Gott. runājot par vācu valodu - es šodien visu stundu nospēlēju iPoda spēlītes, nekas interesants tātad.

mājās gāju ipodā klausoties visādas dziesmas un autobusā braucot ar daudziem skolasbiedriem. es vēl jo projām neesmu sākusi mācīties un tāpēc tuvākajā laikā to darīšu.
šodien visas dienas garumā es žagoju un šķaudu, kas kopā ir debīls savienojums.

es mainu tēmas kā māris grigalis mīmiku un tas man nepavisam nepatīk.
skan vēl jo projām robijs un mācīties vēl jo projām neesmu sākusi. un man nepatīk tie cilvēki, kas raksta nevis 'neesmu', bet gan 'nēesmu'. Galīgi nepatīk. /tas ir stulbi vērtēt cilvēkus pēc vienas garumzīmes, bet tā nu ar mani gadās, nuja/


[18:43:19] ilvija: 52dienas līdz christmas
[18:43:28] Diāna: hi-hi

Man patīk ziemassvētki kā parasti svētki, bet mani kaitina visa tā komercialitāte un dāvanas, un eglītes, un mantiņas, un maximas reklāmas, un lētās sveramās piparkūkas. visforšākie ziemassvētki ir cepot piparkūkas. vienam pašam. Drīzāk, Ziemassvētku priekšvakars. Bet nākošās dienas tad var tapt par 'ģimenes and blahblah svētkiem'. bet priekšvakars ir vientuļniekiem. man tā šķiet..



Make my wish come true,
all i want for christmas is you.

Etiķetes:

otrdiena, 2009. gada 3. novembris

šis ir mans izniekotais, simtais raksts

nē, nu stulbi vienkārši.
nekas. būs labi. citreiz. 

Life is always a matter of waiting for the right moment to act. And the moment is now.

/ziniet, es pēdējā laikā lasīju savus bloga ierakstus, pasenākus, un man šķiet, ka man ir dīvains rakstīšanas stils. bet varbūt ne./

es šodien apēdu ļoti daudz šokolādes. tiešām, ļoti. varbūt tāpēc man ir tāds diezgan labs garastāvoklis. gari runāju ar kristiānu, pat ilgāk gājām uz mājām, manuprat. skan banāli, bet es pēdējā laikā uzzinu daudz ko jaunu par saviem draugiem. laikam arī desmit gadu laikā nav iespējams kaut ko prognozēt, jo pat redzot cilvēku katru dienu var nemanīt cik ļoti viņš ir mainījies. uz labu vai sliktu, to nosaki tu pats un tava attieksme.
 ilgi runājām, smējāmies. daži viņas vārdi mani pat pārsteidza. kā es varēju nemanīt to, kas notiek, kā man svarīgs cilvēks, man nemanot, mainās. esmu akla.

skolā viss ritējums kā parasti. tik uz priekšu, neapstājas. nekas ekstra-stulbs vai foršs. kā vienmēr. kā pa upi. labi vien ir.
man riebjas tas spams par jauno invitation vīruss or smth. ierijiet šito.

man skan Dido - life for rent. un viss tik līrisks un mierīgs liekas. vairāk tādu brīžu, jā!

pirmdiena, 2009. gada 2. novembris

darling who needs the rain? who needs somebody that can feel your pain?

skola ir tik dīvaina. un skolotāji vispār atšķiras, ļoti, no sabiedrības lielākās daļas.
šodien mūzikas grāmatā uzdūros aprakstam par regeju un ļoti ilgi to lasīju. iedziļinājos, kaut ko runāju ar ilviju un pēc man vērstā teikuma 'tu izskaties pēc manas kora meitenes, es tagad tevi saukšu par edīti', mūzikas skolotāja mani dēvē par edīti. nū-jā.
vēstures skolotāja šodien runāja par priekšspēlēm. nu, labi, viņa teica, citēju: "priekšvakars, PRIEKŠVAKARS, p-r-i-e-k-š-s-p-ē-l-e." Un tad ļoti ilgi smējās. it kā jau nekas īpašs, bet mana vēstures pedagoģe izskatās kā no 13. gs. vēstures grāmatas izlīdusi, iestrēgusi kaut kur starp vikingu cīņām un utu kociņiem.
matemātikas skolotāja šodien bija extra-izpalīdzīga, kas vispār ir astotais pasaules brīnums
hmm. mājturībā mani slavēja, par kkādu uzbraucienu savai klasei. diezgan komiski. protams.

labi, pietiks. es zinu, ka jūs alkstat uzzināt kā man iet. tātad - man iet dīvaini. jūs vēl kaut ko alkstat? šokolādi, varbūt ?

un man skan razorlight - i can't stop this feeling i've got

Etiķetes:

svētdiena, 2009. gada 1. novembris

sad, but it's true.



sūdzēšānās on!
vakar bija helovīni. man viņi riebjas.
vēl man riebjas mana angļu valodas atzīme.
un mani kaitina ka dr.lv pie populārākajām d-grāmatām ir bullshits   raksts, 
kuru es jau lasīju pirms diviem gadiem.
sūdzēšānās off!  





es tikko atbraucu no ārpusrīgas un mani mati smaržo pēc rudens un ugunskura dūmiem, un man ir daudz ābolu.
braucot mašīnā man nonstopā skanēja Camera Obscura - French Navy . Dziesma, kas neraksturīga man, bet patīk dīvainā kārtā. un vēl nonstopā skanēja Lily Allen - 22  un spīdēja saule, un bija tā vienkārši jauki. 
vakar kaut kā runājām ar Jāni un es sapratu, cik ļoti viņš ir mainījies kopš pēdējās sarunas. man palika pilnīgi dīvaini. labā nozīmē.


un mans kaimiņš šodien visu dienu spēle klavieres, kas man sāk krist uz nerviem. 
uz galda haoss, galvā vēl jo vairāk.  
No rīta pabeidzu lasīt "Orākulu nakti", drīz aizpildīšu darba lapu par to, kas principā nav nekas grūts. it kā. 
Faktiski, manā darbu listē atllika tikai 'uzadīt', kas man īsti nesanāk un visticamāk arī nesanāks, bet es vismaz izlikšos, ka to daru. Rīt, šodien ne. 
es jau sesto reizi sevi pieķeru ar ideju apskatīties viņa profilu. 


es tikai tikko sapratu, ka Lilijai Alenai ir dažas kaverversijas un man ļoti patīk klausīties viņas balsī tik pazīstamās dziesmās. 

man nepatīk poters. Bet shaggy hair is <3.

Etiķetes: