sāpes

Es šodien izdūru scaffoldu. Sāp diezgan stipri, nedaudz sāku pat nožēlot. Ceru, ka beigsies tomēr labi. Problēma, ka nezinu kā lai par viņu rūpējas, jo grūti piekļūt klāt. Bet principā, man patīk, lai arī noteikti visi teiks, ka nevajadzēja. XD Galvenais lai pārstāj sāpēt. Viss. Arī galva. 

I don't know what is right and what is real.

Man galva un acis sāp jau trešo dienu. Kad pagriežos, kad izdaru strauju kustību. SOMEBODY, KĀPĒC, NO KĀ? Man drīz sāksies panika un depresija, goda vārds. Guļu deviņas stundas, atpūšos, nepārslogoju sirdi. pie velna - tas viss neatmaksājas.

Šodien ārā ir ļoti labs laiks un es priecājos. Ja vēl nesāpētu galva, tad es būtu jaukāka pret visiem. Vispār, es sāku daudz lasīt. Es esmu sastādījusi grāmatu trijnieku, ko vēlos šomēnes (vai vismaz šovasar) izlasīt, soo: 

• P. Koelju - "Pjedro upes krastā, es sēdēju un raudāju"
• Alesandro Bariko - "Bez asinīm"
• Dens Brauns - "Da Vinči kods"

Vispār es drīz sākšu veidot sarakstu "100 things to do till i die", nošpikoju no paziņas. XD Man ļoti sāp galva. Izārstējiet mani! (es jau divas dienas 17:17, 18:18 un 10:10 ievēlos vēlēšanos, lai man pāriet galva)

Lūk, tā.

31. maijs ir Pasaules PRETsmēķēšanas diena. Aicinu smēķētājus vismaz 1 dienu gadā pavadīt dienu bez cigarešu dūmu mākoņa. Pierādiet sev un citiem, ka ir gribasspēks, dodot priekšroku veselīgam dzīvesveidam un videi. Par to būs pateicīgi gan ģimenes locekļi, gan sabiedrība kopumā!

Piedalīsies? es, protams, nē. Visiem par spīti izpīpēšu paciņu un aizbraukšu uz jūrmalu ar ūdenspīpi. ^_^

Never say never

Es esmu ļoti priecīga par to, ka vasara klāt. no skolas, no matemātikas, no bioloģijas, no sūdu, no pārmetumu no skolotājiem, no mācīšanās, no uztraukumu par atzīmēm. ^^ GAVILĒJIET!
Vispār, mana liecība ir laba, pat ļoti. Pieci septītnieki un viss pārējais uz augšu. Tikai viens neattaisnots. Daudz kliņģera, kas paņemts līdz. Man jau divas dienas ļoti sāp galva, grūti paskatīties augšup, sāp kad grozu. Tas ir dīvaini, nav kādam idejas kas tam par vainu? + man sāk asarot acis. Damn, foršs vasaras sākums.
Es sev gribēju izdurt scaffoldu, bet izrādījās, ka kāda jau to ir izdarījusi pirms manis. Tas nav labi, pie velna. O_O
Man ir kārtīga istaba.
Man ir daudz šokolādes
Man sāp galva
Man sūrst acis
Es neeeesmu piedzērusies. ^__^
Man ir labs garastāvoklis par to, ka beidzās skola, bet slikts visādi citādi.

I want you back.

Var redzēt, cik ļoti ir nodzērušies mani draugi un paziņas. No četrdesmit skaipa cilvēkiem pašlaik onlainā ir trīs. Visi dzer, es gan ne. Jā, tas ir forši, nepiedzerties divdesmit devītajā un nestāstīt visiem cik labi šņabis dzērās. Un vispār, es šodien biju jūrmalā un ēdu kliņģeri, un runājām ar savējām par degradāciju. Bija tā: sēžam jūrmalā, pūš stiprs vējš, ik pa desmit minūtēm parādās saule. Skatamies apkārt. Desmit metrus no mums sēž sieviete un dzer no blašķes, kaut ko murmina, ik pa laikam nobļaujas. Tuvāk pie jūras redzam čigānu, nejauši ejot garām redzējām divas somas ar zagtām mantām. Gar kāpām pastaigājās virinātājs, ieraugot mūs, viņš sāka glūnēt. Pēc dažām minūtēm pie mums pienāca sieviete un brīdināja par to kratītāju, viņš jau krietnu laiku lūr. Ak, vai. Stacijā čaļi ar divām alus kastēm iet uz savām mājām. Vai tiešām vairs nevar pēdējo skolas dienu pavadīt runājot? Jaunieši zaudējuši sarunas. alkohols pāri visam, pff. Man žēl, ka pašlaik katrs otrais (ja ne vairāk) lejas. Bet nav mana daļa, ne es zaudēšu kaut ko. ^_^
Pīpēšana gan ir cits, nepārmetiet man. XD

slinkums un miegs

[13:03:05] Diāna: man kaut kādi šizo emo ieraksti, jāuzraksta arī kaut kas labs

Nu, lūk, tagad es rakstīšu. Man ir diezgan labs garastāvoklis, ja neskaita, ka Elīna negribēja iet ārā un man ir garlaicīgi, un vēl man jāpielauž K., lai viņa iet uz veikalu ar mani, jo šī uzlikusi sasodītu mīksto. Šodien ir šausmīgs slinkums. Aizvelkos uz skolu, ēdu semuškas, sakārtoju skapīti, nododu grāmatas, aizeju uz veikalu, paēdu saldējumu, eju uz autobusu, staigāju, eju mājās, atlūztu. Jūtos it kā visu dienu strādātu, bet nē - skolā pavadīju stundu, neko nedarīju. Mistika. 

Man ļoti nav ko darīt, visi iziet ārā no skaipa, visi dzerstās kaut kur, neiet ar mani ārā. :( man ļoti gribas gulēt, bet es nevaru aizmigt. mistika again. 

Someday your prince charming will come. Mine just took a wrong turn, got lost, and is too stubborn to ask for directions.

Žēl.

Es biju stulba, ka izvēlējos tādu draugu kā viņa. (tas nav domāts personai, kas minēta zemāk, protams)

Lūdzu, piedod, Ilvij, ka šodien biju tik asa. Es nezinu, kas noticis, bet tagad es atradu īstos plauktus, kuros salikt domas. Piedod, šoreiz pa īstam - tā vairs neatkārtosies. Uz visu atskatoties esmu vainīga. Paldies par flešu. Ir jāsāk no sākuma. Turp šurp - iepazinu tevi un sevi, tagad visu esmu sapratusi. Piedod.  

scream

KAD MAN LIKĀS, KA VISS IR GALĀ, IZRĀDĪJĀS, KA VISS TIKAI IESĀKĀS. ATĻAUJAT MAN PAZUST.

It's not fair.

Es esmu nomocīta no visa, lai arī šodiena bija ļoti laba. Esmu nogurusi, pat ļoti. Baidos par to, kas notiks tālāk. Tik daudz smieklu, ūdens, smilšu, laba garastāvokļa. Neticās ka viss notikušais saiet vienā dienā. Visa košā palete no prieka līdz bēdām, no A līdz Ž. Esmu apdegusi, īgna, sastrīdējusies... Un vēl: Ilvij, es gribu tās bildes ^_^ Man sasodīti sāp kājas, sūrst pleci un vēl es esmu sanervozējusies. 

Kā būtu, ja nebūtu tik daudz sakritību. Piemēram, kaķis pakļuva zem mašīnas. Ja vadītājs būtu par piecām minūtēm no rīta aizgulējies, ja vadītājs būtu uzlējis sev virsū kafiju un viņam nāktos pārvilkt drēbes, ja vadītājs par mirkli ilgāk lasītu laikrakstu, ja vadītājs būtu aizmirsis atslēgas mājās un dotos tām pakaļ, tad kaķis netiktu notriekts. Bet tik daudz ja... 

Piemēram, es satiku senu paziņu veikalā. Kāpēc es gāju tieši uz šo veikalu? Kāpēc viņa gāja tieši uz šo veikalu? Kāpēc mēs abi nevarējām izvēlēties citus veikalus? Kāpēc es nevarēju palikt desmit minūtes mājās un tikai tad iet uz veikalu? Kāpēc nebija sastrēguma kad es braucu uz veikalu? Kāpēc? Vai viss ir jau izlemts un tas notiek kāda nezināma spēka vadībā? Kāpēc viss notiek tieši tā? Kāpēc ne citādi? 

Let up the suicide doors. This is my life homey, you decide yours.

Man atkal ir dīvains garastāvoklis. Pietrūkst veco, labo draugu, kas ar mani gāja pa visiem ceļiem. Es nesaku, ka jaunie ir slikti. Viņi vienkārši pazūd. 

Kas labs zem debesjuma? Man šodien bija priecīgs prāts, lai arī rīt būs nediži interesanta mācību ekskursija uz jūrmalu, man pat bija labs garastāvoklis, it īpaši, kad klausījos/-āmies `everyday normal motherfucker` es daudz smējos. Smējos, kad viens čalis palūdza manu numuru (ak, saldais pašūšanas prieciņš), kad vecītis piedāvāja mani uzgleznot, kad sēdējām pie skolas, kad sēdējām hesburgerā, kad viss krita no rokām, kad runāju ar ilviju, kad uzklausīju katrīnu par viņas nedienām ar zāli, kad dzirdēju, kas noticis ar artūra kāju, kad ar Janelu runājām. Vai. ^_^ 

Sirdspuksti rāmā taktī
skatiens, kas veras naktī
to dzīves prieku es pati audu
un neizpirkt to, pat par neprāta naudu
raudu, par palaisto izdevību
un sev atteikto pārgalvību
taču rīt es mēģināšu atdarīt
to kas iesākts, bet atstāts
bezspēka un kritikas dēļ,
taču tas mani apmās
un piepildis ar kāri
tikt šim izaicinājumam pāri.

Pasmaidiet, šoreiz no sirds. 

pretty sad.

Man pirmo reiz ir bail no sekām par pašas rīcību, nožēloju visu radīto ilūziju, kas kā karamelizēts burbulis ap mani lidoja. Un te viņš sprāga. Žēl, no sirds baidos par to, ka tikšu sagrauta... vēlreiz, kārtējo reiz, savu kļūdu dēļ. Man bail. Nē, man neklab zobi un netrīc ceļgali, es neplēšu matus un es negraužu nagus. Man bail iekšēji. Sirds trīc, acis vairs nestaro, smaids uz lūpām zudis. Man vairs neskan mūzika, es vairs nesoļoju, man bail. Nav vairs laimes, ir tikai inde, kas ieēdas manā saprātā, man bail. Teātris galā, tieši šajā priekšvakarā. 

mana alfabēta sākums ir beigas tavējam, un, neatrodot vārdus, mēs tomēr runājam!

Sveikiņi! 

Es tikko atgriezos no sava lielākā velotripa dzīves laikā. Tas ilga četras stundas, es nobraucu šausmīgi daudz kilometrus, no tiem 30% pa meža takām un vispār man ir tāds laisks garastāvoklis. Lai arī vējš visu laiku pūta austiņas ārā no ausīm un tās tā neparocīgi krita ārā, es pat sāku nolādēt šķībās ķīnieša rokas, kurš tās ražoja, bet tad aprimās vējš un nelaimīgais ķīnietis varēja pārstāt žagoties. Es vakar atradu mutantceriņu ar astoņām lapām, nē, tā nebija nekāda spešal suga, ne arī divas saagušas kopā, vienkārši tas bija mistisks mutants. Man visu laiku skan Lily Allen un vēl es tagad pērku no thepiratebuy viņas jaunāko albumu. Tuvākajā laikā es taisos noskatīties `1408`, bet tākā es filmas skatos vidēji trīs nedēļas šis tuvākais laiks varētu būt kaut kur ap jāņiem. Es ēdu kellogsus un man ir labs garastāvoklis, cilvēki.  Mans media pleijeris atskaņo kaut ko ūber optimistisku, kas pašlaik ir Tinchy Striders number one, un man pat patīk meldiņš, bet beigas gan ir galīgi muļķīgas, izklausās pēc kaut kāda nilzirga orģijām. Ā, nē, tā jau ir cita dziesma. XD Mani vēl vairāk sakoduši tie odi, es katru pašrocīgi gribētu nogalināt, pat ļoti sātaniski. Jā. 

 

Lielie sviecieni Ilvijai (problēmai) vārda dienā! cheers.

I kill people.

Man pietrūkst apņēmības, aizdodiet kaut nedaudz. Un gribasspēka arī. Gribas beidzot sākt kaut ko darīt. 

Šodien es nogulēju simsonus. Nevaru beigt priecāties, ka skolā atlikusi tikai nedēļa. Man uz galda stāv plombīra saldējums, no tumbiņām skan Jon Lajoie, skatos daudz jaunas smukbildes, kuras nesen saglabāju datorā, pie pirkstiem pielipusi kaut kāda miza. Domāju, ka laiks piepildīt savus mērķus. Kaut kā nesanāk, pie velna. :/ Dīvaini, ka šodien apdedzināju pirkstu ar taisnotāju - nesāp, aizgāju uz solāriju bez krēma uz padsmit minūtēm - neapdegu. Magic happens. Mani sakoda odi vakar - tie gan niez. ;D Uzmanaties no tiem mošķiem. Man, pie velna, jānopērk jauns maks, jo pašreizējais kaitina jau ilgu laiku. Bāc. Vakar es iekārtoju vēlvienu smuku kladi. Vasarā nestrādāšu un tā pat nedaudz ir jauka sajūta, tiktiešām. Vienīgais naudas var aptrūkties. XD The fray - heartless cover ir viena no labākajām coverversijām, ko esmu dzirdējusi. 

She Wants Revenge - Rachel

Franz Ferdinand - burn this city

Jon Lajoie - everyday normal guy 2

The Killers - mr brightside

The Fray - heartless cover

PASMAIDIET! 

Whatever with the past has gone, The best is always yet to come.

Man ir sasodīti labs garastāvoklis, jo šodien beidzas mācības, šodien ir mana dzimšanas diena, šodien ir pēdējā diena, kad izliek atzīmes, šodien ir pirmā diena, kad man iestājas kriminālā atbildība, šodien ir pirmā diena gadā, kad man uz profila ir tā red bante. Mana istaba sasodīti smaržo visi tie ziedi, yāh. +++ Es tikko uzzināju, ka matemātikā gadā man ir astoņi, un goda vārds es gandrīz apraudājos. Šī ir viena no labākajām dienām šogad, jo es jūtu, ka viss šīgada murgs ir aiz muguras. Un vēl vakar, kad braucu mājup, es sakārtoju savas saprāta plauktus, nevaru gan teikt, ka kaut kas diži mainījies, taču es jūtu, ka vairāk kam esmu tikusi pāri. Vispār, mans rakstīšanas stils nolaižas arvien zemāk, mana pārsprieduma atzīme ir astoņi, pievelna. Vispār, man šausmīgi labs garastāvoklis ir, goda vārds, esmu starā, sasodītā. Bet to jau Jūs zinat. XD

Vispār, liels paldies Jums visiem, kas mani apsveica, pienāca klāt, pakauca ielas vidū, apķēra, kopistiski nobļāvās, skolā pasveicināja. ^_^

Winnie the Pooh: It is more fun to talk with someone who doesn't use long, difficult words but rather short, easy words like "What about lunch?"

 

Run away, please.

Šodien tāds jauks atgadījums ar sociālo pedagogu sanācis, par sēdēšanu uz metru augstas palodzes. Sofuckingwhatever, sēdēt nav aizliegts. Neliels konflikts, kā parasti. Vizuālās mākslas skolotāja izteica leģendāru repliku: "kāpēc Tu ielieki pudeli caurumā? Varēji skolotājai Lapiņai pa galvu iemest, viņa taču Tev aizrādīja." Damn, nākošgad mans mīļākais priekšmets būs māksla, tiešām. 

Man vēl jānošuj viena salvete un jāsāk mācīties algebra, un TAD, jā, TAD es būšu gandrīz pabeigusi visu savu šīsemestra mācību plānu. Nē, vēl palika ģeometrija, arī. Vispār, es gribētu nākamgad visos priekšmetos smukas klades, kur ir kārtīgi sarakstīta informācija. Damn, 'labi' ka tādas man būs. Kā parasti pierakstīšu pilnu ar līrikām un tad taisnošos, ka zinu to fuckin vielu. Vispār, nākamgad gribu atrast kādu foršu pulciņu. ^__^

Tikko nonācu pie secinājuma, ka matemātika man dzīvē nenoderēs, tāpēc nolēmu izbraukt uz haļavu, neko nedarīt, as always. Neko nesaprotu no algebras, goda vārds. Novēliet man veiksmi, ceturtdien (sasodīts, MANĀ DZIMŠANAS DIENĀ!!!) ir gada ūberlielais kd, tāpēc, turiet īkšķus visās iespējamajās vietās. 

Labdien, mani sauc Diāna.

Man ir samērā daudz darāmā. Jāizlasa sešdesmit lapas literatūrā, jāsāk atkārtot gada vielu algebrā un ģeometrijā no kuras nekā nezinu, jāmācās atlikušie desmit termini bioloģijā, jāšuj audumus, jāsāk mācīties pārsimts vācu valodas darbības vārdi un jāslīpē divas dejas + jāizdomā freestyle. Principā, gaidāma ražīga nakts, ne visi ir uz rītdienu - daži arī uz trešdienu. ^^ Nice. 

Līdz es ieeju savu paziņu albumos papildinās mana mapīte `ārprāts, ne bildes`. Man tagad skan who do you think, es ēdu ananāsus, sarakstos ar Jāni, analizēju informātikas kontroldarbu... Īsāk sakot mana garā darba liste tā arī netiek vismaz par 20% pildīties (stulbs vārds), es atraku savu plānotāju, kuru biju veiksmīgi pazaudējusi hlama kaudzēs. Atlika mācīties trijas dienas. Whahahaha. Kā gāja eksāmenos visiem Jums? zinu, ka šodien bija sporta daļa. ^_^

Saldu miegu Jums!  

The older I get, the better I was.

Es tikko pati sev uzvārīju pelmeņus. Es tikko sagribēju braukt ar velosipēdu uz skolu, jo tas ir tā sasodīti forši, bet man nesanāk ar laiku. rakstiet man sms, es jums atbildēsu. tagad man ir par brīvu uz visiem tīkliem. 

SKRĒJĀT ŠODIEN?

es nē.

Pašlaik (21:30) man ir pacilātums no pirkstgaliem līdz matiem. [21:02:47] es: par cilvekiem ir trīs iespaidi. pirmais, pretējs pirmajam, stabilizējies pirmais. Tas tiešām ir pierādīts, tas ir visstabilākais, ko esmu laika gaitā guvusi. Vispār, man tagad ir nogruvis akmens no sirds. Bet jūtu kā nākamais par iepriekšējām kļūdām uzguļas. Viss tik tīrs šķietumis. Es pirmo reizi esmu tik godīga. Esmu tik atklāta. Es nemeloju. Pēc izelpas ir ieelpa - pēc tumsas vienmēr būs gaisma. Šo sarunu es gaidīju mēnešiem un tikai šodien tā atnāca. Man ausīs dun viena latviešu dziesma, acis staro un mirdz, prieks, draugi, līksmojiet! Tagad es gribētu atrasties uz jumta ar saviem draugiem. Lai arī viņi ir tikai daži, par viņiem es ceļos un krītu. 

Cheers. 

Ich bin zu schwach um noch mal aufzustehen, und zu stark um hier zu liegen.

Piektdiena. Man skan three doors down - let me be myself un skumji sametās. Dziļāki vārdi, nekā man likās. Atlikusi pēdējā nedēļa un mācīšanos varēšu pārtraukt (lai arī diži nemaz nebiju iesākusi) uz veseliem trim mēnešiem. Jūhū. + vakar bija eirovīzija. neko dīvaināku par to pasākumu neesmu redzējusi (ja neskaita skolu). Man tiešām vienalga, ka busulis nekur netika, jo viņš izskatījās pēc paralītiķa, kuru moka reimatisms un dziesma izklausījās pēc nīlzirga mātītes grūtniecības kauciena. Citas dziesmas nebija labākas, bet mikrofonheds no serbijas un pediņgrupa no nīderlandes fascinēja. Ja es būtu patriote man būtu šausmīgs kauns par savu valsti. Labi, ka neesmu. 

Es tā padomāju, par ko es varētu kļūt nākotnē. Viss sākās ar Jāņa jautājumu `Kas Tu būsi?` un tad es aizdomājos. Es varētu būt žurnālists, fotogrāfs, reportieris, kritiķis, analītiķis, diktors (bet mana balss čīkst kā durvis istabā). Es varu sevi iedomāties veidojot kādas reportāžas TV, bet neskrienot pakaļ Aishai prasot viņai interešu loku. Hmm, bet vai es kādreiz būšu sapratīgs cilvēks, kas respektē citus un uzklausa, un dod padomus? Vai kādreiz es iemācīšos dod pretī, ne tikai ņemt? Vai es kādreiz iemācīšos kādu valodu tik idēali un dzīvošu kur citur? Vai kādreiz es iemācīšos neapskaust? Vai kādreiz es atradīšu vispatiesākos draugus? Vai varbūt esmu tos jau atradusi? 

Un kas būsi Tu? Un kas esi Tu? 

Silbermond - Kartenhaus

Iemācieties vācu valodu kādreiz, tā ir skaista. Un ja iemācīsities, es jūs apskaudīšu.

Blame it on me or cigarettes.

Vēl pirms divām stundām es lūdzu savai klasesbiedrenei krosa laikā, nogalināt mani. Šodienas kross bija ārprāts. XD Es biju pēdejā, rooofl. Ja neskaita, ka no trīs apļiem es divus nostaigāju, mans rezultāts ir visai labs - piecas minūtes. XD Mana dzīve ir aizraujoša kā menapauze, esmu izvilkusi savu sportu sekmīgu, paldies dievam, ko darīšu devītajā - es nezinu, jo tur noteikti BŪS jāskrien, XD  Pie velna. Ceturtdiena, kārtējā graujošā ceturtdiena, kurā latviešu valodas skolotāja vēlas pasludināt atomkaru pret manu klasi, man žēl noskatīties uz viņas sārtajām dūrēm, kas cieši savilktas un tā bezspēcigi, gluži kā galerts, plivinās gaisā un tad es aizdomājos, vai vispār viņai ir vīrs, bet noteikti, ka nav, viņa laikam dzīvo divistabu dzīvoklī ar kādu bezastes suni no patversmes, dzīvoklī ar gaišām tapetēm un Dievbildēm, un brīvajā laikā viņa klausās Patrīsiju Kāsu un skatās filmas ar Bredu Pitu. Tad vēl noteikti viņa lasa dzeju un raksta grāmatu, ko glabā zem gultas un nevienam to neļauj lasīt.

Vispār, rīt ir piektdiena, līksmojiet! Vēl sešas dienas atlika mācīties. Tas ir tik, sasodīts, superīgi. Atlika vēl `nahrenšujamo` pabeigt (vispār, iesākt) un tad es būšu tikusi galā arī ar mājturību  Turklāt + man pēc nedēļas ir dzimšanas diena. Whahahaha, maijs rulZz, zaKjI! 

Have a nice drunk. 

I find it hard to tell you, I find it hard to take

Man Ilvija teica, ka viņa būtu šausmīgi priecīga, ja es rakstītu savu blogu katru dienu, tāpēc es sākšu savu misiju `aplaimot Čilvi'09`. Neko nesolu, mana ikdiena ir garlaicīga kā bioloģija, tāpēc grūti kaut ko vērpināt. Protams, paliek mūžīgā vērtība - žēloties. Jā, es nekad neizdomāšu savu freestyle, turklāt man šķiet, ka ar katru nākamo soli, es iekrītu dziļākā depresijā, tāpēc labāk nemaz neko nedarīšu, lai nekaitēt saviem nerviem un palikušajai samaņai. Labi, nē, man vienkārši ir jāsāk kaut kas darīt. Es kad gāju uz autobusu sapratu, ka pēc nedēļas mums daudzmaz izliks atzīmes, kas pats par sevi IR labi. Whahaa, tik ātri gads pagāja, tik raibs bija, kā neviens cits. Gāju car sniegiem, vētrām, zibeniem, kritumiem, kāpumiem, saulei, smiekliem, lamām, bailēm. Tas bija raibs, lai arī mierīgāks manas uzvedības ziņā par visiem pārējiem. (manā skaitīšanas sistēmā ir divi gadi - viens mācību (septembris - maijs) un vasaras (jūnijs - augusts)) XD Man vienubrīd bija galīga apātija, bet tagad, kad izpildīju algebras mājasdarbu jūtos plus / mainas labāk. Un vēl - rīt ir ceturtdiena. Tā ir jauka diena ar algebru, ģeometriju un latviešu valodu, literatūru, pievelna. XD Šodien stāvēju pieturā un skatījos kā policiste ēd picu un domāju, vai viņa tagad redz kā es blenžu? Izskatījās ka nē, jo no mutes viņai šļācās siekalu litri līdz ar kaut kādu kečupu un salātlapām. Vēl es varu pažēloties, ka man sāp pirksti un jāsāk kaut kādu augstākās klases herņu šūt mājturībā. Lai vai kas, taču šujmašīna, manuprāt, ir bezjēdzīgākais izgudrojums pat aiz vīriešu zeķubiksēm un Lady GaGas dziesmām. Labi, jā, depresijā dzītām mājsaimniecēm, kas šuj palagus tas noteikti šķiet interesanti, taču veseli domājošiem skolniekiem, kas mājturībā labprātāk runā par krīzi Urugvajā, nekā skatās kā kuģīti jāmaina, tas šķiet galīgi stulbi. Jā, es runāju par sevi. XD

Mīlīši, gatavojaties eksāmeniem, ja Jums tādi ir, nokārtojiet visu kā nākas, jo... tam nav iemesla, vienkārši, es ceru, ka Jums izdosies. ^_^

Fragments no gandrīz mīļākās filmas:

Richard Finch: Why do you wanna work on television? 
Bridget: I've got to leave my job because I shagged my boss. 
Richard Finch: Fair enough. Start on Monday.

Somebody told me.

Rīt ir nahren nevajadzīgs vizuālās mākslas kontroldarbs, kur būs praktiskā un teorētiskā daļa, un tas būs briesmīgi. Mana māksla aprobežojas ar kompozīcijas izveidi un fona nokrāsošanu un tā visa nofotogrāfēšanu, kas reti vainagojas ar labu rezultātu. ^_^ Bet, īstenībā, tas IR interesanti. pa daļai vismaz. Es tagad māku zinātniski izskaidrot, kas ir siluets un forma, apskaudiet, badasses. Man pazuda pēdējās austiņās, damn, tagad es nezinu kā lai klausos savus fave sarakstus. <_>  Man atkal iepatikās The Killers - Mr Brightside, dziesma ir tik emocionāla, jauka, patiesa.  Manam telefonam nojukuši visi motīvi un fona attēli, tamdēļ samierinos tagad ar nokia simple. Šodien bija divi kontroldarbi. Man būs slikti abos, es jūtu. Labākais šodienas teikums, kas mani pat nedaudz iepriecina:

Viņa: rīt ir trīspadsmitais, un rīt būs palikušas trīspadsmit dienas līdz divdesmit devītajam.  (kā zināms mēs to ļoti gaidam)

Man ir slikts garastāvoklis, jo es sadarīju muļķības attiecībā pret citiem. Es mācos no savām kļūdām, jo vairāk nevēlos būt sāpināta, taču ne vienmēr citi saprot, ka es vēlos kā labāk. Izklaidējiet mani, pasakiet, ka viss būs labi, uzcienājiet, neizaiciniet. 

Lai Jums labs garastāvoklis! Ievelciet kādu dūmu, ja velciet, tad vienu arī par mani. ^_^ 

Sometimes I think, sometimes I don't.

čau, cilvēki! Man, sasodīts, šodien ir žēlestības diena. Pirms skolas žēloju savu čību, ka tā ir saplīsusi, skolā sametās žēl bioloģijas skolotājas, tajā mirklī, kad kontroldarba laikā viņa pie manis pienāca un uz jautājumu *bargā un nievājošā tonī* "kas nav skaidrs?" (tā viņa teica, taču zemapziņā tas noteikti bija: "muļķe, raksti, paēd zemi, nešķīsten, kā var tik slikti saprast, sāc taču kaut ko darīt, pievelna!") es atbildēju: "pilnīgi viss." viņa tā mātišķi sāka skaidrot (okay, nē, viņa sāka tā akli priekšā teikt, par dzimtām, ģinīm, klasēm, valstīm. Es sāku tēlot gudrības spazmas, pietēloju, ka esmu tuvu histērijai, depresijai par neveiksmīgu laulību un asarām, tad viņa skaidroja tiktāl, līdz es izpildīju visu uzdevumu, vienu no grūtākajiem. Atzīme vienalga būs šausminoša, taču ar manu aktiermākslu es panācu +4points.) Tad vēl klases biedrene uzbrauca viņai tā riktīgi virsū, kā rezultātā izcēlās vētrainas vārdu pārmaiņas (kurās es nepiedalījos, yehū) un, kad skolotāja bija iedzīta stūrī viņa sāka aizbildināties ar mēsliem, līdz mūs izdzina cita skolotāja par starpbrīža traucēšanu skolotājai. XD Man palika bioloģijas skolotāju pavisam žēl, beigās viņa izskatījās kā kaut kāds pieradināts lemūrs, it īpaši kad pasmaidīja. Viņa tomēr ir pavisam jauna, noteikti vakaros raksta dienasgrāmatu kaut kādā rozā kladītē ar princesēm un skatās hameleonu rotaļas un uztraucas par brūku, ka viņai tik grūta dzīve. Viņa šodien tā forši pateica: `es jums to mācu tāpat vien? just for fun?` un tas bija tā smieklīgi. Ne jau par viņu. Ar viņu. (Tad vēl man palika žēl vienas pasniedzējas, ko es šodien satiku - viņai celulīts ir pat uz zoda un nāsīm. Un arī runā viņa kā dzēris tatārs latviski. Laikam skolnieki par viņu ļoti smejas. Es nokārtoju savus mūzikas parādus uz apaļu astotnieku. ^_^ bi dželas, bitčes. Iespējams, es iešu mācīties algebrai, jo rīt ir tas šausmīgi svarīgais kontroldarbs. Un vēl vācu valodai. Un izrādās šodien bija vecākiem paredzēts koncerts par kuru maniem vecākiem tā arī nav lemts uzzināt, kur nu vēl apmeklēt. XD Ejot mājās es paklausījos Silbermond un man pat nedaudz iepatikās vācu mūzika. Daudz šokolādes jums visiem! ^_^

One of million, but still worth your smile.

Man gribas paņemt savu fotoaparātu un iziet ārā. Viss tik skaists - ievas zied, ceriņi plaukst, kastaņi atvēruši ziedus, neskaitāmi daudz zilu puķīšu aiz manas mājas, pat kad gāju uz mājām es savā ziņā apdullu - smarža. Šodien apēdu divus trīslapju ceriņus, ievēlējos vēlēšanos un... es nezinu, skumji man, tā pat vien, ne par ko. ^__^  

In the cold light of morning, while everyone's yawning, You're high.

Man šodien bija dīvains sapnis, ka es dzīvoju draugiem.lv un staigāju pa svešiem profiliem un tad uzzinu par dažādiem cilvēkiem šausmīgas lietas, un viss beidzās ar `Kings of Leon - Manhattan`, jo tas ir mans modinātājs. Tad es piecēlos no gultas, un meklēju labo čību (neatradu), tad es paskatījos pa logu un tur tā dīvaini ausa saule. Mans modinātājs stāvēja uz 5:30, nevis 6:30. Tā nu es sēdēju un neko nedarīju, mācījos vācu valodu, izpildīju visus palikušos mājasdarbus, palasīju epifānijas (kuras man jau kuro mēnesi jānodod bibliotēkā) un tad tikai sāku lasīties uz skolu. No rīta kaut kādas biezputras vietā es ēdu saldējumu. Tas ir šausmīgi dīvaini, ka es ēdu kaut ko pašķidru un aukstu pusseptiņos no rīta. Standartrīts ir - pamostos, duša, apģērbjos, saķemmējos, +/- paēdu, braucu. Bet šodien ir atkal tā savādi. Tas ir forši! ^_^ *Diāna turpina saglabāt visādas smukas bildes datorā un ēst, un klausīties Dž. Morisonu*

Un kā sākas Tavs rīts? 

nehronoloģiski tā rakstīt vispirms par dienu, tad par rītu, bet tā, lūk, gadās. 

The time has come for me to change again.

Es šodien kādas septiņas reizes pateicu, ka James Morrison ir foršs, un tad vēl es visas klades / pierakstus aprakstīju ar ` Some people say that i'm not worth it, I've made mistakes but nobody's perfect`, un tas skan tik forši, kad viņš to nodzied. *man tikko nokrakšķēja kakls tā, it kā viņš nolūztu, un man pat sirds salēcās, yaak, tas bija pretīgi*

Rīt ir kaut kāds maxi lielais kontroldarbs latviešu valodā no kura visi ļoti baidās, par kuru visi domā un uztraucās, macās deklinācijas un konjugācijas, un garumzīmju likumus, bet es, kā jau es, aizmirsu grāmatu un pierakstus skolā, tāpēc mācīšos kā parasti - nekā. ^_^ Rīt man jādzied spešal dziesma mūzikā, jo gada atzīme pašreiz man ir nv, un tā kā es gribu tikt pārcelta tālāk, ko es noteikti gribu, nekā nīkt ar vēl divdesmit nīkuļiem vielā, ko es normāli saprotu. Jā, tātad rīt es dziedu, un neuzturaties mūzikas kabineta radiusā, ceturtās stundas starpbrīdī, ja nevēlaties ciest no bungādiņu plīsuma un mokošas sirdstriekas. Jāsāk mācīties vārdi, jo dziesmā ir veseli divi pantiņi. Posts manām smadzenēm. Un nākošnedēļ ir tikpat daudz kontroldarbu cik atkritumu manā skapītī, pareizi, daudz. Es šodien šausmīgi agri atnācu no skolas, nekur neaizkavējos, ātri atnāca autobuss, nesēdēju uz simtuviena soliņa, īsāk sakot, es esmu jau pusotras stundas mājās un tas ir sasodīti daudz. Rīt ir septiņas, mokošas stundas. Damnit. Kāds nosita visu manu pacilāto garastāvokli un man pat sāka sāpēt vēdars, un es pat iedomājos, ka vajadzētu izpildīt mājasdarbus.

Sveiciens visiem foršajiem sekotājiem, lai Jums laba diena, un nesekotājiem arī, bet sekotājiem tomēr, lai izdodas labāka, jo viņi ir sekotāji. XD Un Ilvijai, un Elīnai it īpaši. Es tikmēr turpināšu baurot:

James Morrison - You give me something un One last chance. 

Ko Tu dāvināsi savai mammai / vecmammai / tantei māmiņu dienā?

Forget past indiscretions and stolen possessions

«... Kad bija pēdējā reize, kad Jūs, kaut ko darījāt pirmo reizi?...»

man šodien draudzene uzdeva šo jautājumu, tāpēc es nolēmu padalīties un, protams, arī uzklausīt jūs. Hmm, vispār, interesanti. Katru burtu uz klaviatūras es uzrakstu pirmo reizi - šajā sekundē. Tāpat arī ar ieelpu, izelpu, pagriezienu, skatienu, smaidu un žāvu. Bet, vispār. Pirms nedēļas es pirmo reizi sapratu, ka viss ir labi (lai arī šī nojausma pazuda gandrīz pēc dažām stundām, tā tomēr parādījās!) Pirms mēneša es pirmo reizi uzcepu drumstalkūku, pagājšmēnes es pirmo reizi biju Jūrmalā, bet sestdien es pirmo reizi braucu ar velosipēdu, šogad. Šodien es pirmo reizi izpildīj latviešu valodas mājas darbu, arī šogad. ^__^

Šodien es pamodos ļoti laicīgi, bet sajutos kā ziemā, jo nespīdēja nedaudz pat ierastā saule, un visu laiku man domas raisās par un ap augļiem, un tas ir šausmīgi dīvaini, ja es mājturībā domāju par arbūziem un vācu valodā par laimiem. Nē, man nav kaut kādas noslieces, vienkārši šodien ir tāda jauka diena, un kaut kāda galīgi nepazīstama skolotāja mūs pacienāja ar bulciņām, lai arī es pirms tam viņai nozagu daudzus desmitus cepumus/krekerys, kas bija paredzēti šausmīgi saviesīgam pasākumam, bet kamēr viņa runāja par termosiem - es izmantoju izdevību un piekrāvu kabatas. Un tā kādas četras reizes. Šodiena ir ēdamā diena,  kad visi pierijās, un nedomā par diētām, to es dzirdēju pa radio, un arī mārtiņš sirmais to teica, kad gatavoja savus nezināmās izcelsmes hamburgerus. ^_^

Noklausaties divas dziesmas, kas ir rakstītas zemāk, apēdiet kādu kūciņu vai keksiņu, tad palasiet grāmatu, tad vēlreiz noklausaties abas dziesmas, tad padzeriet pienu un tad ejiet vēsā dušā, un tad izvēdiniet telpu, kurā gulēsiet, un tad jūs esat totāli  labi noskaņoti cilvēki. (es gribēju rakstīt assholes, bet neuzrakstīju, jo man ir labs garastāvoklis. Jā!) :))

The Killers -Mr Brightside; Placebo - in the cold light of morning 

Eh, eh, eh, nothing else I can say!

Es tā arī nesapratu, kas notika ar hokeju latvijā, vai tā skrejbikšu ģimene tika tālāk par pārējiem mērkaķveidīgajiem, bet mani tas neinteresē, vienkārši nekur nav prieka saucienu, ka mēs tikām mīnusbezgalībdaļfinālā, un arī vakar kaimiņi nebauroja. Esmu viņos vīlusies, vakar arī gaidīju ikvakara serenādi `olē-olē`. 

Vispār, man ir labs garastāvoklis, ja neskaita, ka tikko gandrīz sastrīdējos ar Ilviju, par viņas nelikumīgu stūķēšanu skapītī. Tad vēl, es šodien paguvu aprakstīt maliņas ļoti daudzām kladēm, ar visādiem galīgi bezjēdzīgiem tekstiem, un tas ir forši. Vēl es algebrā pabeidzu uzdevumu pirms zvana, un tas ir pro master rekords, par kuru man jāpiešķir trīs svaigžņu ordenis, globuss un zelta loceklis, bet principā man pašai prieks, turklāt es nešpikoju, var teikt. Šodiena bija ļoti flegmātiska, es pamodos 7:55, bet paldies dievam, izrādījās, ka līdz skolai ir nevis 5min, kā ierasts, bet gan vesela, priekpilna, brīniķšīga, laiska, jauka un visādi citādi ideāla stunda, kuru var pavadīt nedodoties uz skolu. Izmaiņas, jū. Man ir sasodīti normāls garastāvoklis. Tagad es aizcilpošu uz kaut kurieni, kur var nopirkt burtnīcu un izpildīšu vācu valodas mājas darbu, kas vispār ir lielais rekords. Es esmu apzinīga, bet tas pāries. ^^ 

Lady GaGai jauna dziesma, posts atkal manām bungādiņām.

Labi pavadiet vakaru, paēdiet kaut ko garšīgu.