lost sense of control

es šodien mēgināju attaisīt alus pudeli (nē, es dzēru iesalu, nevis alu) un nobrāzu visus pirkstus un tagad tā jauki izskatās it kā es būtu sakāvusies. vakardienas harmonija ir pagalam, tagad istaba smaržo pēc vafelēm un dators dveš boyce avenue, kas vispār ir ideāla grupa. un arī man neiet vairs tik labi, lai arī nekas nav mainījies tā diži. es sevi nekad neiemācīšos saprast no objektīvās puses. un vēl man nepatīk, ka man nav apņēmības un gribas spēka. man paliek pretīgi ēdot kalmārus (nejau žāvētos, bet tādus pusdzīvos) un tas man liek vēlēties kļūt par veģetārieti. un vispār ar kristapu man kontakts ir pazudis. un arī online neviena ar ko parunāt. Ilvija prom, abas Elīnas ir prom, Kristiāna paretam parādās, bet čats nesanāk, un vēl citi, kuri lasa šo, bet es vārdos viņus nesaukšu, arī nerādās online listē. nejauki.

boyce avenue, akmansdievs. ♥♥♥♥♥ pat popsīgās dziesmas ar viņa balsi man ļoti patīk. && piano versijas ir TIK skaistas. es katru rītu klausos (man rīts ir ap diviem) un tas man uz dažiem mirkiem uzlabo garastāvokli. un šo, labā garastāvokļa mirkļu dēļ, es dzīvoju.

lai Jums pavairāk to labo garastāvokļa mirkļu. 

we are the people, who rule the world.

tātad... 

beidzot mans garastāvoklis ir pacēlies virs sēžamvietas līmeņa un es varu objektīvi parunāties. man mājās jau kuro dienu visi logi ir vaļā un māja smaržo pēc rūgtā augusta. lūk, šis laiks man nekad nav paticis, uzdzen depresivitāti, jo tuvojas skola un liekais satraukums. taču vispār esmu ļoti apmierināta. šī tiešām ir labākā vasara, un tā vēl nemaz nav galā. man tagad  tuvākajā laikā plānos ir savest kārtībā savas domas un jūtas, apņemties vēl dažas nepabeigtas lietas padarīt un tad es būšu pavisam apmierināta. (: vispār dzīve ir sasodīti harmoniska,  ja mēs katrs iemācītos novērtēt savu laiku. tagad, kad es strādāju (par to varētu būt vesela atkāpe, par manu stulbumu, failiem u.t.t. utjpr, bet es nerakstīšu, jo pašlaik nav pienācīgā aura, tā teikt) un man ir par piecām stundām mazāk laika muļķībām, es novērtēju katru minūti, ko varu pavadīt ar draugiem. vakar nostaigāju ar Elīnu līdz deviņiem, šodien ar Kristu sadomājām no Lielupes iet ar kājām uz mājām (~20km), bet neaizgājām, jo esam slinkas. ;D Vēl vakar biju LMR'ā. Tur ir forši. Es zinu, ka atgriezīšos tur vēl.

Ir dīvaini, ka man galīgi nav gribas spēka, lai arī skolas laikā varu sevi piespiest darīt nepieciešamas lietas. Īstenībā, es jūtos ļoti priecīga tagad, tieši pa šīm desmitminūtēm, kamēr rakstu blogu un klausos fonā skanošo NW (lai arī man riebj tā padarīšana, man nav iebildumu šodien) Esmu priecīga ne par ko. jā, par neko.

Paklausies Patrīciju Kāsu vai Edith Piaf. Un noskaties šo. Un sakārto visu, kas, Tavuprāt, vēl nav sakārtots.

Līdz vēlākam. ^^

summer of `09

Es jūtos vienkārši šausmīgi. Labā nozīmē. šodien pēc vergošanas apkārt kancelejas precēm un pēc 60 nosūtītām sms dažu stundu laikā, beidzot satiku Elīnu un Kristu. Hesburgers - d-lights - peldēšanās - jaunais vilnis - ūdenspīpe, labs dienas plāns. BEIDZOT. pēc divu mēnešu atturībniecības no alkohola (alus neskaitās) & jebkura veida plaušu piesārņošanas es sapīpējos līdz baltajām pelītēm. Pilnīgi nopietni. Man tik slikti nav bijis nekad. Slikti apgaismotā, piesmēķētā (no mums) telpā, ar trīsstobrainu pīpi un dažiem litriem kolas, pff, man likās ka es nomiršu. Es nevarēju paiet. Akdievs. Jāmet malā atturībniecība. Bet tomēr es nolēmu nedzert vairs tik daudz, tikai pīpe. Turklāt alkohols man nesaista tik ļoti kā dūmi. Atturībniecība atradina no smēķēšanas un tas nav forši.

Man tagad vēl ļoti sāp galva. 

Ko teiksi par jauno izskatu? ;D

a new day, a new hope.

Šorīt piespiedu kārtā piecēlos pusdesmitos modinātāja vietā dzirdot supersmart jautājumu: "tu guli?"un uz ko es gribētu atbildēt "jā, un man rādās murgi, ka kāds vīrietis mani modina," bet par cik esmu pieklājīga pret tēviem (ha-ha-ha) es neatbildēju. Manos mērķos šīs divas dienas ir izbaudīt miegu, jo ar pirmdienu mana patvaļa ir beigusies & man sāksies darbs. Nē, es nestrādāšu Super Ghetto, lai vai kā gribētos krāmēt lētās vistiņas ledusskapjos. Un arī par Drugs (drogas) smaidīgo pārdevēju, kas vienmēr sasveicinās, atvadās un pajautā vai vajag maisiņu augstā "lasies prom, suņa sūd," balsī. Nekā. Mans darbs sāksies un beigsies ar vergošanu starp pildspalvu un zīmuļu kolonnām uzbāžoties cilvēkiem, kuriem noteikti manu palīdzību nevajag un piedāvājot dārgāko modeli, lai tik mani slavina un nes uz rokām visu atlikušo darba dienu pa laikam arī dievinot un apbrīnojot. High as izšņaukt degunu biksēs.
Es jūtos neizgulējusies, blad.
Aizaizvakar (hopefully, ja manas mandeļsmadzenes neviļ) es devos uz zinību māju, lai nodot grāmatas un paņemt grāmatas (jā, un nezagt). Šovasar es esmu aktīva lasītāja (ha-ha-ha) un jau izlasīju vienu Vonnegūta grāmatu. Tagad gan es paņēmu ko labāku, "Čempiona brokastis" un līdz četrdesmitajai lapai bija smalki izklāstīts kā Vonnegūts zīmē pakaļu caurumus, vāveres (un nevis dzīvniekus vāveres, bet tās vāveres, par kuriem zēni līdz astoņiem gadiem sasodīti smejas) un arī sieviešu apakšveļu, un kapakmeņiem, un jukšanu prātā. Turklāt es jau divreiz saskāros ar vārdu "maucīgi", kas man vienmēr licies nedaudz lamuvārds. Anyways, tā ir viena no labākajām šīs vasaras grāmatām, es tā jūtu.
Viens no retajiem video par kuriem es tiešām smējos. Noskaties līdz galam.
šeit
Atā, zaķīši.

drem as if you will live forever...

tikko iziedama no vienas stulbas, jo stulbas lapas (t.i. šeit) es sapratu, ka man jāuzraksta blogs. Ak, jel. Tas raksts bija viens no stulbākajiem un bezjēdzīgākajiem, ko esmu lasījusi. Kuru, pie velna, var interesēt citēju, jo tas ir stilīgi:

Gan Anete, gan Elizabete, sauļojoties pludmalē, izvēlas rozā cepurītes; Ieziedušās ar sauļošanās eļļu, pludmales smiltīs draudzīgi tērzēja un laiskojās arhibīskapa meita Elizabete Vanaga (no kreisās), Anete Sončika un Vineta Lubgane.

Jūs noteikti domājat, ka es tagad viņas sasodīti apskaužu un tikai tāpēc to rakstu, jo man ir kompleksi un es nespēju samierināties, ka man tā visa nav. HELL YES. Es noteikti lielu daļu savu dzīves pavadu līmējot A. Sončikas posterus pie sienas un sapņojot, lai mani puspliku un rozā keponā (yo!) iefočē un ieliek kasjauns.lv un, lai pustrakušas meitenes ar pieaudzētiem salmiem uz galvas un mini somiņām, kurās ielien vēl mazāki sunīši, kas pēc tādiem nemaz neizskatās, mani apskauž. Pff. Noteikti. Tā tiešām bija sasodīti stulba publikācija. O_o

Es šodien atklāju, ka rakstīt blogu caur mozillu ir 154reiz ērtāk, nekā rakstīt to operā. Vispār man ir jāpariet uz mozillu. Tur tak automatic winamps. *apbrīnas acīm sapņaini skatās tālē*
Es piecēlos pirms dažām stundām (jā, astoņos!!!) lai aizietu līdz poliklīnikai un saņemtu zīmi, ka esmu vesela, dzīvei un pasaulei nekaitīga un derīga (haha. nekaitīga jau nu točna). Bet, kad es aizvelkos uz ceturto stāvu un pēc durvju dauzīšanas (spārdīšanas, raustīšānas, sišanas ar kāju) atklāju, ka tā crazy vecene ar ādas krāsu kā nēģerim un balsij kā Editors solistam ir paņēmusi atvaļinājumu. Zaibis.
Es aizvakardienas urbantripā padirsu savu nozīmīti. Vienu no foršākajām, kas man bija. O_o Dat saks.
Es beidzot piebeidzu savu 1000 bilžu collectian from croatia.
Mana iedvesma beidzās nesākusies.
Ejat baudīt vēso laiku, jo tāds tagad hopefuly būs visu laiku.

Lily Allen - Alfie
Bryan Adams - summer of 69
Pink - bad influence

lai arī man nemaz negribējās aizskart krēslu anymore, atkal kāds foršs avatars pagadījās.

mums nekad nav dāvāti sapņi bez iespējām tos piepildīt.

beidzot es esmu atpakaļ rīgā. tikko pabeidzu krāmēt istabu, lai arī tā kā parasti izskatās zemes trīci, orkano, cunami, vētru un plūdus pārcietusi. ahjā, nesen uzzināju, ka Rīgā bija plūdi. Tādu skatu palaist garām, deary me, tas ir neforši tāpat kā būt kastrētam ar virināšanas nosliecēm. :( Bet nu whatever, man pietika ar bildēm un nostāstiem. Degpunktā šodien (šodien taču ir svētdiena, ja?) rādīs sievieti, kas gandrīz noslīka, pirmā dzirdēšana, ka tas vispār ir iespējams. Lūk, es gandrīz pirms nedēļas noslīku, kad aizpeldēju uz sava matrača aiz bojām un tad apdirsos kā nobijos, ko darīt, jo peldēt es māku tikai uz muguras, lol. Šīs dažas dienas, kamēr esmu bez sava datora, nejūtos pilnvērtīga. Mūzikas padsmit gigabaitu nav, viss jāklausās caur orb radio. neforši. bildes no eurotripa nevaru salādēt, saglabāt neko dižu arī nevaru. Tāpēc, burbulīši, ja kaut ko vajag, tad gaidiet otrdienu. 

Es vakar visu vakaru sēdēju pie datora un rakstījos pilnīgi visiem pazīstamajiem, kuri ir tuvāki par draugiem, (elīna neskaitās, viņa nebija onlainā ;D) un saplānoju visu savu nākošo nedēļu. Nedaudz pārcentos, tāpēc sanāca pat divi cilvēki vienā dienā, bet es to laboju. Man iet labi, ja jūs tas neinteresē, es zinu. Vecāki aizbrauca uz garāžu pēc mašīnas, tad brauks uz dārzu, veikalu, pie omes and so on, kas vispār būtu jādara man, bet pa šīm divām nedēļām es esmu savējiem tik ļoti apnikusi, it īpaši pēc čīkstēšanas huge vans veikalā && it īpaši pēc plitvicas ezeriem kad es patiesi sūdzējos par visu, kas kustas, jo mēs gājām kaut kādus 15km, +35 grādu karstumā. es taču esmu vienkārši saulstariņš. Īsāk sakot, tuvāko pusgadu vecāki no manis slēpsies, whahaha. 

Man nepatīk šejienes laikapstākļi. No rīta lija, tagad kaut kāds baigais karstums, nu kas tas ir. Vispār, es gribu atpakaļ latvijas vasaru ar +18 un apmākušos laiku. Noteikti Jūs man tagad gribat nogriezt pirkstus ar papīra nazi par šiem vārdiem. 

Justice - DVNO

Kid Rock - All summer long

par šodienas avu es šausmīgi smējos. no sērijas, jo man riebj twilight. Have a good time, saulītes. 

Now nothing seems as strange as when the leaves began to change, or how we thought those days would never end

sveiki dārgie draugi. Pašlaik es neatrodos mājās un pat ne tās apkaimē, tāpēc mani sazvanīt ir faktiski bezjēdzīgi. (haha, it kā jūs gribētu mani sazvanīt.) Man pa divām fotogrāfēšanas dienām ir ap piecsimt bildēm un tas ir forši. FORŠI. vispār te cilvēki ir karstasinīgi. Vīrieši tā vien kantē ar svilpieniem , sievietes skatās acīs un smaida, bomži smaida, pārdevēji vienkārši smaida. man patīk būt prom no latvijas. Iespēja runāt angliski. Dažreiz arī pāris teikumus vāciski. Kā par brīnumu jau četras dienas neesmu dzirdējusi latviešu valodu sev apkārt, ja neskaita vecāku mutes, protams.

šodien pie suvenīru bodītes dialogs pēc kura man tiešām kauns, ka dzīvoju valstī par kuru nav ne ziņas, ne miņas aiz tās robežām.

es: *skatos bižutēriju*

pārdevēja: oh, you have such a nice earrings. where did you get them? 

es: *man ausīs ir iešļūcenes, dzeltenās, no karamelēm* umm, in latvia, thank you.

pārdevēja: oh, in italy, i see. 

es: *šausmīgi sapriecājos, ka mani kārtējo reizi nodēvē par itālieti* nono, in latvia

pārdevēja: sorry, lithuania, of course...

es: no, LATVIA, small country near Russia, neighbour of Lithuania.

pārdevēja: umm, okey. Have a nice day.

es: yeah, thanks. 

Nujā. Pirms gada vācijā man arī pārdevēja sacīja, ka esmu laikam no itālijas. Arī Itālijā pērn mani nodēvēja par savējo un bieži vērsās pie manis itāliski, lai arī ar saviem vecākiem es runāju latviski. Pie vainas ir deguns. Līks, līks itāļu deguns, pie velna. Un, protams, ātrā runāšana. Bet forši vispār. Forši.

Pie manis šeit tagad ir +25, bet ne īsti saulains, diemžēl, kamēr. Ceru, ka tas labosies, bet laika ziņas nesola neko uber augšupejošu. Tagad man solās būt nedēļa without internet. Nujā. Atpakaļ būšu pēc nedēļas, iespējams, nedaudz vairāk. Es nezinu.

Bļeģ, man kondicionieris sapūta muguru. BĻEĢ. 

Es šovasar vēlos vēl: safočēt h2o pīpēšanu, aizbraukt uz pļavu, nosvinēt desmitgadi ar K., iedzert aliņu (savu solījumu pusotru mēnesi nedzert esmu noturējusi), sapirkt foršas lietas skolai un ar to kamēr mans saraksts  beidzas. 

KID ROCK - ALL SUMMER LONG.

And we were trying different things
We were smoking funny things
Making love out by the lake to our favorite song
Sipping whiskey out the bottle, not thinking 'bout tomorrow
Singing Sweet home Alabama all summer long

Bonas nočes. (nē, es neesmu spānijā.)

hm

. es esmu totāli neapmierināta ar savu ausi. tā nedzīst pēc plāna, daaaaaamn. :/