Ko var izdarīt?

Ko var izdarīt vienas sekundes laikā?

Var zaudēt naudu, ģimeni, draugus, to visu var arī iegūt. Var iemīlēties, var pašķirties, var atrast naudu, var izdomāt atbildi... Var saplēst krūzīti un izliet tēju. 

Ko var izdarīt vienas minūtes laikā?

Var nokāpt no ceturtā stāva uz pirmo, var apēst desmit cepumus, var kādas piecas reizes pasmaidīt, vēl var izpildīt dažus piemērus algebrā, var uzasināt zīmuli, var paklausīties kādas dziesmas fragmentu, var ieiet draugos... var nopirkt, kaut ko, nožēlot, apņemties, saprast un vēl, un vēl.

Ko var izdarīt stundas laikā?

Pa stundu var izdarīt visu iepriekšminēto daudzreiz, protams, var noskatīties kādu īsu filmu, var samācīties kontroldarbam, var sacept pankūkas, var sagādāt prieku kādam cilvēkam, var uzrakstīt stāstu, var izveidot dienasgrāmatas, var sapīpēties ūdenspīpi līdz patkamai kondīcijai, var nopelnīt nelielu darbu, var izturēt skarbu strīdu. Var arī neizturēt.

Ko var izdarīt dienas laikā?

Hmm. Dienas laikā var pierakstīt pilnu kladi, var iztērēt visu savu naudu, var noklausīties visas placebo dziesmas, var kārtīgi izgulēties, var piedzīvot laimīgu dienu, var arī nelaimīgu. Var raudāt, var smieties - abi no sirds. 

Ko var izdarīt mūža laikā?

Mūža laikā var izdarīt visu, ko vien sirds kāro, taču parasti cilvēki savas neizlēmības dēļ nepiedzīvo pat 50% no tā, ko gribētu. 

кo ту дoма мaн нaв юту?

Šodiena, dārgie murmuļi, ir jauka diena. Saule spīd, mūzika skan, deguns neniez, drugs, smiekli... Whāh. ;DD Jā, jauka diena. Man salst, damn shit. 

Un šodien draudzene pateica atziņu, kas lika aizdomāties: «Visos mūsu ienaidniekos ir daļa no mums pašiem...» Taisnība jau ir. Bet vai mēs tik ļoti ienīstam paši sevi? Vai visi esam tik paškritiski? Savādi gan, bieži mēs nemanam savu egoismu un savtīgumu, bet kad pamanam, tas jau ir sācis zust un  parādās kāds cits netikums. Praktisks piemērs - es. Es ienīstu, nevis cilvēkus, kas ir labāki par mani, bet tādus, kas līdzinās man. Man vienkārši nepatīk redzēt sevi viņos. Un vēl - bieži skolotāji ienīst skolniekus? Kāpēc? dažkārt, pašdisciplīnas dēļ, tāču dažreiz viņi skolniekos saskata potenciālu, kas pašos bijis, bet netika attīstīts, un sava dzīve jau ir nodzīvota pusē, taču šim jaunietim tā ir tikai sākusies. Tā ir skaudība, savā ziņā. 

Es, jā: Un ejot uz priekšu mēs atskatamies atpakaļ, un paklūpstam aiz pagātnes, jo par daudz tajā iedziļinamies. 

Mīlēt nedrīkst izmantot. Komatu ieliec pats.

Man gribas gulēt, salst, uz galda daudz cepumu, lasu viskautko, plānos ir mācīties, varbūt. Tikko gribēju ielādēt jaunus motīvus savā mobiļņikā. nepatika neviena, kas bezmaksas. eh.  ^___^ Galva sāp, skan EHR, lasu I. Ziedoņa Epifānijas, whaaaaha. Have a nice day. Lady KaKa līrka iedvesmo:

Cherry-Cherry Boom-Boom, GaGa
/pirmais pantiņš/

Brīnumjauki gluži kā hroniskā eritrazma, nu come on. Cik zemu ir kritusi popsņa. >_<

You are in pain
Take your life, take your life with cocain
But I am who I am
so I do what I can, when I can
but I can't really do a damn thing

Nomy - cocain, 

Take my advice, I don’t use it anyway.

Sveika, Cilvēce!

No rīta es tiku pamodināta ar saucienu: `Tev jābrauc uz dārzu!` Akjel, šis pasākums vienmēr izvēršas par savdabīgu manu dārzniekprasmju evolūciju. Tā nu mana miesīgā māte spieda pedāli grīdā un atraudama manu garu no visas civilizācijas, kā piemēram, datora, telefona, TV un krāna ūdens, veda mani uz kolhozu, kā man to patīk saukt. Manam vectēvam pieder dārzs /kuru par tādu ir diezgan grūti nosaukt, ja cilvēks, kurš vāc metāllūžņus un bieži glezno, savu kolekciju un pašizpausmi tieši dārzā atstāj/ Par laimi vai nelaimi, man līdzi nebija paķēries fotoaparāts, tāpēc nedz mans paskats, nedz darbs netika iemūžināts. Par paskatu runājot, es jutos kā Merlins Mensons laukos. Galvā šaubīgas izcelsmes cepure, rokās ādas cimdi, kas derētu pat šrekam, kājās garas, līdz celim, olīvzaļas kedas ar melnām šņorēm, augstāk tumšas trenniņbikses, mugurā violeta, fufaikai līdzīga, bezroce. Zem tās adīts džemperis ar ziemeļbriežiem.

Tad nu es sāku grābt. Es pat nezinu, kā to masu nosaukt, bet tā sastāvēja no pagājušā gada plūmēm, sakaltušām lapām un metāla, kas ķērās manā grābeklī. /šī masa, protams, nebija visā teritorijā, tikai gar robežu/ Man patīk grābt. Citiem gan nepatīk kā es grābju, jo šodienas broken kontā ir:

• nolauzts kāts grābeklim
• nolauzts grābekļa sars /varbūt pat divi/
• daudz apbradātu asnu
• krokusu, kuriem vairs nav cerību uz dzīvi, jo manas jauniegūtās kedas pa tiem ir kārtīgi nostaigājušas, kā izrādās. 
• daudz nolauztu zaru

Es vispār brīnos kā būdā, kura ir uz sabrukuma robežas  un, kurā mūždien skan regejs var atrasties tik daudz derīgu drēbju. Kādam grunge piekritējam mans mazdārzs varētu būt zelta raktuve. Procesā, kad es grābu, savā virzienā es dzirdēju replikas `KO tu dari?!`, `TO NEVAJADZĒJA PLĒST!`, `Kāpēc tu atkal uzkāpi...` /+bezcerīga sejas izteiksme/ un kronis visam bija `laikam, tomēr dārzniecība nav tava stiprā puse...` /+ļoti bezcerīga sejas izteiksme/ Bet man tiešām patīk grābt. Tas relaksē, tiešām. XD Tad nu, kad māte bija pabeigusi kaut kādu ravēšanu un tīrīšanu, viņa beidzot apžēlojās un mēs devāmies mājup. 

Tūlītās es iešu krāsot olas un pēc tam dzeršu tēju, un vēl pēc tam izpildīšu algebras mājasdarbu, un tas ir forši, ka es apzinos, ko es tālāk darīšu. ^_____^

Priecīgas Lieldienas! Izšūpojaties kārtīgi, krāsojiet olas, mīļie! 

Mando Diao - Dance with somebody  

I'm falling in love with your favourite song
I'm gonna sing it all night long
I'm gonna dance with somebody

Меня трудно понять, меня трудно забыть - Меня трудно терять, меня трудно любить

Tas teksts ir skaists, ja Jūs sapratāt. Ja nē, tad žēl, iztulkot var, bet tas neskanēs. 

Lol, tagad draugos ir jauna mode - atņemt man visas olas / lol / un nobloķēt. attopieties, man jūsu sūda olas nav vajadzīgas, smiekli rauj, gluži kā purnā.lv, kur visi streso par maniem 2niekiem. XD Šodien pabiju riga plazā, ēdu daudz pašceptus cepumus /yay/ un dzēru karstu kakao. ^___^ Omulīga diena, jā. Tad vēl es sāku konspektēt āfrikas dabas zonas, a.k.a, laicīgi gatavot špikeri. Ēnd visbeidzot, skatījos Slumdog Millionaire. Nujā, filma interesanta, bet neaizķēra. Man tomēr vienalga, kas notiek Indijā, ka tur visi badā mirst un viņiem ūdens nav, un bērni par naudu gatavi visu atdot. Sad, okey, bet noone really cares. Visi tie, kas raudāja par to filmu ir laikam kkādi pārgraizījušies emo, kuriem nav vairāk par 14 gadiem. Ja tas jūs tik ļoti interesē, tad dariet kaut ko, brauciet turp un dodiet tiem bērniem patvērumu, bez maz vai, nevis tērējiet kabatslakatiņus. Vismaz raudamo gabalu es noteikti neatradu, taču par gaumi nestrīdas. Fakfakfak, mans dA avatars ir puke un viņu nevar nomainīt. ;/ Kaut kas lago /jel, tas vārds ir debīls/. nu, šīīīīīt. Omulīgu vakaru jums! Noklausieties, vienkārši grāvējs. 

Zivs ūdenī ir klusa, dzīvnieks zemes virsū ceļ troksni, putns gaisā vītero. Bet cilvēks sevī glabā jūras klusumu, zemes troksni un gaisa mūziku. /Rabindranats Tagore/

Out of my mind… Back in five minutes.

Man tagad precīzi virsū spīd pilnmēness (jā, es par spīti atvēru aiskarus!), un man pēc dažām minūtēm būtu jāpārvēršās par vilkati vai arī vienkārši jāsajūk prātā, bet vēl vairāk, nekā tas pašreiz ir, tas vienkārši fiziski un garīgi NAV iespējams. XD Un, man šķiet ka mēness ir pabīdījies par dažiem cm no manas acs. Nu, lūk, pat mēness no manis bēg. XD

Šodien es, starp citu, biju kino. Filma bija salīdzinoši laba. Visstulbāk bija mirkļos, kad no zāles atskanēja `āah`, `whoaa` and so /jā, mēs gājām uz šausmeni/, bet Elīna, protams, iesmējās /nē, ierēcās/ pilnā balsī, un pēc seansa uz mums tā savādi skatījās. Bet es jau pie tā esmu pieradusi, ja esmu ar viņu gājusi uz kino. XD `Nedzimušais` bija interesanta. Ja vien galvenajai aktrisei nebūtu tik liels deguns, viņa nebūtu TIK naiva, un ja tas viss nebūtu vienkārši debīli. However man patika, liela daļa taču nomira. XD

Man ir SAVS dA! Tas beidzot ir piepildījies! Ja jūs tas neinteresē, spiediet.

Interpol - who do you think

Move along like I know you do, and even when your hope is gone

Man ir slikts garastāvoklis. Un pie vainas nav tas, ka mani piecēla 9os no rīta, ne arī mana briesmīgā mūzikas gaume, ne arī tas, ka viss, kas meklēts jau četras dienas `pēkšņi atrodas zem peles paliktņa`. Un man vairs nav tā priecīgā pavasara gariņa. Es viņu apēdu pusdienās bez sāls. 

Un kas, pie velna, manā profilā ir tik īpašs, ka ir izpelnījies jūsu blenzienus? Es drīz sākšu rakstīt neapmierinātas sofuckingemo pretenzijas, par tik lielu uzmanību. Tējas limits šodien: trīs krūzes. Laikam, tas ir pie vainas, nedadzertas divas krūzes. Jāsteidz labot.

Un man tāda sajūta, ka sprands pārlūzīs un vaigi nosvils. Saule tomēr ir stiprāka par manu ādu. Arī sauli es apēdīšu bez sāls, tāpat kā gariņu. Nu, lol. Un vissakarīgāis, ko esmu pateikusi, laikam, ir šis: /iedomājaties kādas šausmas bija visas pārējās manas replikas?!/

[20:21:50] jūs to nevēlaties zināt: viņas darbs izskatās pēc izvemtas šļuras, kas divkārt noskalota podā un dekorēta ar sūnām un pūpoliem.

/kritika par meitenes, floristes, darbu/

Un tad vēl es sāku domāt, ka vajadzētu kaut kur publicēt savas fotogrāfijas. /līdz deviantartam es vēl nevelku, dr.lv tādā ziņā ir vieni no nepiemērotākajiem, šeit - tas aizņem par daudz vietas, photobucketu es ienīstu. Palīdziet!/ Man pēdējā laikā vispār ir dažas mīļas bildes. Viena ir ar manu vārdu, smiltīm, maniem apaviem un kaut kādu smilgu. Tomēr, tā ir vismīļākā, lai arī Ilvija par to smējās. XD Un otra ir kaut kāda no Jūrmalas, arī mīļa. tā kaut kādā veidā parāda aizejošo laiku. 

Man tagad skan The All American Rejects /īpaši liels paldies Elzai par šo atklājumu manās acīs, precīzāk ausīs/ un tomēr mana mūzikas gaume nav tik atbaidoša. Un es atradu labāko dziesmu ar labāko klipu ever. Nu, vismaz šogad gan. Spiest šeit. 

Ejiet visi gulēt, lai rīt jums būtu labs garastāvoklis, tāpat kā man. Cerams.

Protege moi.

Šodiena ir tāda dīvaina. Izgāju ārā ar Elīnu un tas bija. Dīvaini, jā. Es viņu redzu tik reti, bet kopā mēs varam izdomāt visbriesmīgāko, kas vien var ienākt prātā. Viņas prāta samazgas /piedod, nenoturējos/ dažkārt pārspēj pat manu izvirtušo saprātu /cik nu viņa ir atlicis/. Piemērus neminēšu.

Un tad vēl, es biju jūrmalā. Vakar, gan. Un tad vēl, es iemīlēju Placebo - Protage moi, un tad vēl, es ēdu saldējumu, un secināju, ka brīvlaikā tas garšo labāk, nekā skolā. Tad vēl, es septiņas reizes braucu ar liftu, deviņas reizes kāpu pa trepēm un precīzi piecas reizes biju pie Elīnas mājās. Un tad vēl, es sapratu, ka nokavēju sniegpulksteņu atvēršanos laiku, jo tie visi jau sen, izrādās, ir uzplaukuši. Eh. 

Un, lai arī es nezinu ko tas nozīmē, tas skan ļoti skaisti:

C'est le malaise du moment
L'épidémie qui s'étend
La fête est finie on descend
Les pensées qui glacent la raison

DUELIS.

Par šādu ideju man ieminējās kāds draugs, un es labprāt to mēģināšu īstenot. Tātad, ieejam googles tantē un skatamies kā ļaunais pārspēj labo, mīlestība naidu, miers karu and so on.

Tātad, pirmie dalībnieki - 

Mother - aptuveni 269 000 000

Father - aptuveni 195 000 000

Otrie.

Family - aptuveni 1 570 000 000

Business - aptuveni 2 310 000 000

Trešie.

Past - aptuveni 552 000 000

Future - aptuveni 906 000 000 

Ceturtie.

Enemy - aptuveni 76 900 000

Friend - aptuveni 1 340 000 000

Piektie.

Rock - aptuveni 1 070 000 000

Pop - aptuveni 526 000 000

Sestie.

Book - aptuveni 1 220 000 000

Film - aptuveni 875 000 000

Septītie.

Cola - aptuveni 69 700 000

Pepsi - aptuveni 30 400 000

Astotie.

Black - aptuveni 1 240 000 000

White - aptuveni 931 000 000

Devītie.

Girl - aptuveni 809 000 000

Boy - aptuveni 504 000 000

Desmitie.

Latgale - aptuveni 1 700 000

Zemgale - aptuveni 1 270 000

Vidzeme - aptuveni 2 240 000

Kurzeme - aptuveni 1 420 000

Nu, lūk.